Vēsture Dienā: Sūrā grāmatniecība
Tie pareģi, kuri sola grūtus laikus latviešu tautai, lielākoties maldās ne mazāk stipri kā tie, kas gara acīm redz piena upes ķīseļa krastos.
Vēsture Dienā
Vēsture Dienā: Traktorinas lāsts
"Traktorina, bija taču tāds sievietes vārds PSRS, viens no skaistākajiem skaitījās tais gados, kad oficiālā ideoloģija slavēja dzimumatšķirību nivelēšanu un to, ka sievietes strādā vīriešu profesijās," – šādi sākās liels raksts Transsekss – dzimuma maiņa; ačgārnības lāsts ačgārnai sistēmai 1991. gada 14. decembra Dienas rubrikā Medicīna. Tobrīd Latvijā mediķiem bija zināmi 10 cilvēki, kuriem bija nepieciešama dzimuma maiņa dokumentos. Raksta pamatā bija pēc mediķu ierosmes notikusi sanāksme, kuras mērķis bija panākt, lai likumdevēji topošajā LR civilkodeksā un citos likumdošanas aktos paredzētu dzimuma maiņu dokumentos arī transseksuālisma gadījumos.
Vēsture Dienā: Kas gaida nākotnē
Kāds būs XXI gadsimta latvietis – to 1998. gada 7. novembrī atļāvās prognozēt SestDiena. Kad nu jau gandrīz piektā daļa XXI gs. nodzīvota un Latvijas otrajā simtā ieiets, varam pašķirt vaļā šīs Roberta Novaka prognozes un paskatīties, kas piepildījies.
Vēsture Dienā: Leģendas bērni
Pirms 20 gadiem Latvijai bija tikai astoņdesmit, tātad arī valsts dibinātāji bija aizsniedzami caur vienu paaudzi. To arī darīja SestDiena, 1998. gada 14. novembra numurā intervēdama divus no Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) bērniem – Ruti (1916–1999) un Gunāru (1920–2007).
Vēsture Dienā: Kapos bez helovīna
Nejautā bērniem, kuri svētki šoruden svarīgāki – Latvijas simtgade vai helovīns –, ja negribi dzirdēt necerētu atbildi. Taču ilgdzīvotāji atceras laikus, kad Latvijā helovīnu vēl nesvinēja.
Vēsture Dienā: Veļu laika murgi
Sensenos laikos laikrakstā Diena bija arī rubrika Aģentūra Krēsla ziņo. Kādu dienu aģentūra Krēsla dziļā krēslā devās uz vēstures mēslaini. Gados jaunākiem cilvēkiem jāpaskaidro, kur tajos laikos (Krēslas gājiena tekstuālais un vizuālais atreferējums bija publicēts 1991. gada 26. oktobra SestDienā) Rīgā atradās lielākā vēstures mēslaine – Esplanādē, kuru padomju okupācijas gados sauca par Komunāru laukumu.
Vēsture Dienā: Kopīgs nē, bet ne jā
30 gadu jau ir vēsture, 2018. gada 12. oktobra SestDienā saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš, vaicāts par Latvijas Tautas frontes 30 gadu jubilejas konferenci. Desmit gadu vēsturei ir par īsu, toties jubilejas svinēšanai gan der. Latvijas Tautas frontes desmitgadei 1998. gada rudenī Dienā tika veltīti vairāki lieli raksti. 1998. gada 9. oktobrī Tautas frontes vēsturisko misiju izvērtēja LTF pirmās domes valdes loceklis, garīdznieks Juris Rubenis. Viņa rakstā atrodamas arī aiz auss liekamas atziņas visiem tiem, kas vēl nav pārliecināti par to, ka demokrātiskas vēlēšanas ir nevis veids, kā paātrināt mannas biršanu no debesīm, bet asinsizliešanas alternatīva cīņā par varu.
Vēsture Dienā: Apvērsuma iecere
Krievijā vara vienmēr šaus – 1993. gada 5. oktobra Dienā secināja Aivars Ozoliņš, komentējot 4. oktobrī notikušo Krievijas parlamenta apšaudi (tai skaitā ar tankiem), kas ar Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina uzvaru izbeidza viņa un Ruslana Hasbulatova vadītā Krievijas parlamenta pretstāvi cīņā par varu un naudu. Otrs Dienas komentāra secinājums izrietēja no pirmā: Latvijai jābēg no krievu lāča, cik vien ātri un cik vien tālu var. Lai gan Krievijas parlaments pretojās Jeļcina reformām, tā asiņainā izdzenāšana šodien tiek uzskatīta arī par augsni, kas vēlāk ļāva uzplaukt Putina agresīvajam autoritārismam.
Vēsture Dienā: Varbūt atombumbu?
Spļaudoties un lādoties par tādu procesu kā vēlēšanas, kurās labticīgi idioti un pārējie alternatīvi apdāvinātie vienmēr ievēl zagļus un blēžus, nevajadzētu aizmirst, ka alternatīva ir cīņa par varu ar ieročiem rokās – pilsoņu karš vai līdzīga asiņu nolaišana. Tā kā vienkāršam interneta komentāru lasītājam nav pieejamas rakstītāju adreses, ir grūti spriest, vai visi tie ieraksti, kas aicina kārt un šaut patiesībā jau visus politiķus pēc kārtas, nāk tikai no slēgta tipa galvas ārstniecības iestādēm. Tomēr visās tajās vēstures situācijās, kad sabiedrība ir nonākusi līdz attiecību noskaidrošanai ar ieroču palīdzību, ir izrādījies, ka šāvēju netrūkst, vismaz pa neapbruņotiem cilvēkiem.
Vēsture Dienā: Ideālā stiprā roka?
Ceļu uz sapņu zemi Latvija meklēja arī pagātnē – ulmaņlaikos.
Vēsture Dienā: Bez Krievijas armijas
Radiolokācijas stacija Dņepr darbību beidza tieši pirms 20 gadiem.
Vēsture Dienā: Arī 1992. gada karstā vasara ritēja, cīnoties ar liesmām
Arī 1992. gads bija karsts un nemierīgs. Drīz pēc ziņām, ka Zvirgzdu ezerā atrastas kinooperatora Jura Podnieka mirstīgās atliekas, sākās ugunsgrēku ziņas. Deg Latvijas meži – vēstīja 1992. gada 11. jūlija Dienas pirmās lapas lielā ziņa, piebilzdama, ka cīņa ar uguni var ilgt pat mēnesi vai ilgāk.