Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Gleznotāja no Kazas

Šajās dienās Latvijā sāk rādīt režisores Laimas Žurginas dokumentālo filmu Kaza kāpa debesīs. 60. gados Vaļņu ielā eksistējusī kafejnīca Kaza (savu vārdu dabūjusi par godu kafijas automātam Casino, ka tik ne pirmajam kafijas automātam Rīgas kafejnīcās) filmā izmantota kā mietiņš, pie kura piesieta visa spītīgā pēckara paaudze, pareizāk sakot, paaudzes mākslinieciskāk noskaņotā un pēc gara brīvības vairāk izslāpusī daļa.

21. aprīlis, 2019, 15:33

Vēsture Dienā: Valtera simtā jubileja

Vienas patiesi dzīvas svinības Ēvaldam Valteram par godu.

13. aprīlis, 2019, 19:38

Vēsture Dienā: Pēdējais ledus vilina

Ej tajās demonstrācijās vai neej, klimats pasaulē mainās. Vislabāk to sajūt ziemas makšķernieki, salīdzinot pa gadiem, kurā datumā pēdējoreiz ir varēts iet uz ledus. Šī ziema nebija nekāda garā, un, lai gan Vidzemes augstienē droši vien vēl var atrast kādu ezeriņu ar ledus vāku virsū vismaz saules mazāk apspīdētajā pusē, kopumā tomēr tā sauktā zemledus makšķerēšanas sezona šogad Latvijā ir beigusies.

6. aprīlis, 2019, 11:00

Vēsture Dienā: Sniegs, sāls, lāstekas, smiltis, dubļi – smagā ziema Rīgas ielās

Īsts latvietis, kurš kļūst nervozs, ja no savas druvas tuvāk par kilometru redz citu latvieti, bauda ziemas burvību laukos, vērodams apsnigušus pakalnus, sarmotus kokus, zaķu pēdas sniegā un visu citu jaukumu, tomēr dzīves īstenība diemžēl ir cita – šodien lielākā daļa latviešu dzīvo pilsētās. Te nu var izjust, ka vērojums "senāk teica – ziema, tagad saka – stihija" nav radies gluži tukšā vietā bez pamata.

23. marts, 2019, 7:49

Vēsture Dienā: Čekisti pret pagrīdi

Šopavasar aprit 70 gadu kopš 1949. gada deportācijas. Tā nebija pirmā un varbūt nebūtu bijusi otrā pēc skaita, ja Hitlera karspēks 1941. gada vasarā nebūtu iztriecis boļševikus no Baltijas. 1994. gada 3. martā Diena publicēja vēsturnieka Heinriha Stroda rakstu par 1949. gada notikumiem Līdz šim nezināmi fakti par stingri slepeno operāciju "Krasta banga" (Priboj) Baltijas valstīs 1949. g. 28. februārī – 29. augustā.

16. marts, 2019, 9:06

Vēsture Dienā: Pirms 28 gadiem Latvija pārbalsoja neatkarības pretiniekus

"Vai gan kāds pirms nedaudzām dienām šaubījās par to, ka Latvijas tautas vairākums aptaujā apliecinās savu atbalstu demokrātijas un valstiskās neatkarības idejai?" – 1991. gada otrdienas, 5. marta, Dienas ievadkomentārā rakstīja Guntis Valujevs.

10. marts, 2019, 16:45

Vēsture Dienā: Kā latvieši 1992. gadā olimpiskajās spēlēs atgriezās

Šoziem aprit 95 gadi, kopš Latvija piedalās olimpiskajās spēlēs. Tas notika 1924. gadā Albērvilā, līdz ar to Latvija ir viena no pirmajām ziemas olimpisko spēļu dalībniecēm. Pēc Latvijas okupācijas sekoja pusgadsimtu garš pārtraukums, līdz 1992. gadā tajā pašā Albērvilā olimpiskajās spēlēs atkal atgriezās Latvijas karogs. Diena, protams, šo atgriešanos atspoguļoja gari un plaši.

3. marts, 2019, 12:01

Vēsture Dienā: Dzemdēt neaizliegsi

Valentīndienas atskaņās jāielūkojas ar mīlas lietām saistītajos tematos. Pirms 25 gadiem Valentīna diena vēl tikai sāka laist saknes visādām svešām ietekmēm auglīgajā Latvijas zemē.

23. februāris, 2019, 7:32

Vēsture Dienā: Kad Rīga bija Čikāga

Rīgas gastronomiskā seja kopš neatkarības atjaunošanas mainās tik ātri, ka velti ir mēģinājumi atcerēties visu, kas kurā vietā ir bijis pirms neliela brīža. Parasti cilvēks neatceras neko, bet, ja viņam atgādina, piemēram, ka Kaļķu ielā pailgi ir bijis bārs Jever vai Doma laukumā kafejnīca Možums, viņš sauc: "Jā, jā, pareizi, bija!"

10. februāris, 2019, 10:07

Vēsture Dienā: Kas ir viņpus nāves

Diena ieskatījusies arī racionāli neizskaidrojamās lietās.

2. februāris, 2019, 21:10

Eksistenciālās barikādes

Janvāra norises un tajās justā vienotība – gadu pēc notikušā

26. janvāris, 2019, 15:06

Vēsture Dienā: Aizturētie ģenerāļi

Baltiešu snaiperes baltās zeķbiksēs ir Krievijas impēristu ne reizi vien piesaukts mīts tajās teritorijās, kurās impērijas agonija izpaužas asiņainā veidā, sākot ar Čečeniju un beidzot ar Luhansku Austrumukrainā. Pat šie mīta piesaucēji spiesti atzīt, ka dokumentālu pierādījumu par šādu "balto zeķbikšu" kaujinieču eksistenci viņiem neesot. Tā nu jaunajos laikos laikam drosmīgākais, ja vien attiecībā uz šo gadījumu var lietot šo vārdu, baltiešu "pretstāves akts" Krievijas militāristiem paliek 1994. gada 10. janvāra incidents Latvijā, kurš izraisīja paaugstinātas kaujas gatavības izsludināšanu Pleskavas gaisa desanta divīzijā un draudus Latvijas neatkarībai.

19. janvāris, 2019, 7:47