Viedokļi
Meļņiks: Kad limiti nav risinājums
Pēdējās dienās daudzkārt redzētas ziņas, ka viena vai otra partija it kā esot sasniegusi vēlēšanu tēriņu griestus. Rodas iespaids, ka nu tai būs jāpārtrauc reklamēties un, ja turpinās to darīt, sagaidāmas problēmas, taču tā gluži nav, jo informācija tiek apkopota par tūlīt pēc noslēgšanas deklarētajiem līgumiem, nevis jau izvietotām un reāli apmaksātajām reklāmām. Cita lieta, ka pēc šādas publiskas informācijas var labi redzēt, cik attiecīgajai partijai liels uzticības kredīts no finansiālo atbalstītāju puses, un to zināt nemaz nav tik slikti.
Veselības aprūpei jākļūst pieejamākai
Īsi pirms vēlēšanām aicinājām veselības nozarē strādājošās nevalstiskās organizācijas dalīties savā skatījumā par galvenajiem paveicamajiem darbiem, kas būtu jāīsteno nākamajai valdībai un Saeimai. Visās atbildēs dominē divas galvenās prioritātes - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšana, jo pašlaik varot runāt par tās "deficītu", un arī būtisks palielinājums kompensējamajiem medikamentiem, bez kuriem jebkura ārstēšana tiek vērtēta kā teju bezjēdzīga.
Bundžu Jānis: Saskaņas atskaņas
Biribā, biribo, biribābo!
Zanders: Tieša runa
Latvijas sabiedriskās televīzijas skatītāji šonedēļ vienā no diskusiju raidījumiem varēja izbaudīt to, kas tiek dēvēts par "tiešu runu", "lietu saukšanu īstajos vārdos" utt. Šīs versijas par to, kas ir "tieša runa", pamatā ir gatavība pateikt, ka valsts ir izpostīta, pie varas ir zagļi, cilvēki kūtri, viss ir sapuvis. Spriežot pēc atsauksmēm, lielai daļai šī versija patīk. Lai tā būtu.
Ārvalstu komentētāji par Baltijas valstu drošības vājajām vietām
Ukrainas krīzes iespaidā virkne ārvalstu mediju un komentētāju vērtējuši Baltijas valstu drošības vājās vietas un iespējamos riskus. Par galvenajiem riskiem atzīti pārāk mazais aizsardzības budžets un militārā sagatavotība, kā arī NATO vēlme iesaistīties reālā militārā konfliktā ar Krieviju.
Bundžu Jānis: Garumzīme kā panaceja
Kurā kategorijā lai es viņu ierindoju, prātoja Šveiks par kārtējā inspekcijas ģenerāļa marasmatiskajiem pārspriedumiem ateju vai līdzīgā frontes sektorā. Kurā kategorijā lai es viņus ierindoju - pie āmuriem, cirvjiem vai lāpstām, domāja Bundžu Jānis, vērtējot Rīgas robežzīmes cīnītāju gaviles, ka nu Ušakovam beidzot ielikts kloķis jautājumā par Rīgas uzrakstu aptaisīšanu ar sirsniņām.
Madžiņš: "Objektīvo apstākļu kopums"
Jūlijā Dienā vērsās vairāki apkrāpti sociālo tīklu lietotāji. Proti, izveidojot viltus Dienas profilu mikroblogošanas vietnē Twitter, rīkoti viltus konkursi, izspēlējot vērtīgas balvas. Dienas vārdā lietotājiem prasīti maksājumu karšu numuri un drošības kodi. Diena nebija vienīgais medijs, kura vārdā uzdarbojās blēdis.
Pabriks: Tikai ar ekonomiskajām sankcijām nevarēs apturēt Krievijas agresiju
Tikai ar ekonomiskajām sankcijām nevarēs apturēt Krievijas agresiju, aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība).
Meļņiks: Ukrainas mācības
Apspriežot attiecības ar Krieviju, daudzkārt dzirdēti visgudri pārspriedumi, cik muļķīgi rīkojies kādreizējais prezidents Kārlis Ulmanis, ar vārdiem: "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās" atturēdams savu tautu no aktīvas pretošanās okupantiem. Vajadzējis kauties līdz pēdējam, saka arī intensīvākas bruņošanās aizstāvji šobrīd.
Zanders: Tā neziņa un vajadzība runāt par pretīgo
Laiku pa laikam Latvijas informatīvajā telpā parādās ziņa, ka kāds Krievijas rakstnieks vai mūziķis publiski paudis savu nosodījumu savas valsts karam pret Ukrainu un Putina režīmam kopumā. Nu, būs kādas desmit šādas epizodes. Un tad vēl ziņas par protesta piketiem, kuros piedalās viens, divi, trīs cilvēki. Visā milzīgajā Krievijā. Rodas iespaids, ka kaimiņvalsts sabiedrības absolūtais vairākums notiekošo atbalsta vai ka vismaz cenšas to ignorēt, kas savukārt Latvijā, ņemot vērā emocionālo gaisotni, provocē vispārinošus secinājumus par nezūdošo impērisko domāšanu utt.
Zanders: Atkal šaujam paši sev kājā?
Tā kā iecienīti kļuvis runāt par nepieciešamību veidot Latvijā "uz zināšanām balstītu ekonomiku", "viedo ekonomiku" utt., būtu jauki, ja par valsts nākotni degošie Saeimas deputāta amata kandidāti pievērstos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam informatīvajam ziņojumam Par Valsts pētījumu programmām 2014.-2017. gadam. Jo lielā mērā tieši atkarībā no lēmumiem, kas saistīti ar šīm programmām, būs atkarīgs, kādiem izpētes virzieniem tiks koncentrēti finansiālie resursi.