Skatoties nākotnē, svarīgi, kā
Vienotība interpretēs un izmantos
sestdien vēlēšanās gūto otro elpu,
tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī
uzvara vai, kā man labpatiktos
teikt, izglābšanās vispār bija
iespējama.
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu iemesliem un konsekvencēm, latviešu izredzēm uz lielajiem amatiem Eiropas Komisijā un Parlamentā no Nacionālās apvienības ievēlēto Robertu Zīli intervē Agnese Margēviča.
Par to, kādēļ sestdien jāpieceļas un jāaiziet nobalsot par personībām, kas iespējami efektīvāk spēs pārstāvēt Latvijas intereses Eiropā, vēsturnieku Gati Krūmiņu intervē Agnese Margēviča
Iespēja saņemt lielas summas no Briseles budžeta un līdz ar to sagādāt darba vietas un legālas izcelsmes ziedojumus partijas kasē ir tā motivācija cīņai par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), kuru neviens politiķis publiski neakcentēs.
Kādi aspekti pēdējās dienās pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām var ietekmēt to rezultātu, intervijā Agnesei
Margēvičai skaidro sociologs Arnis Kaktiņš.
Par Vienotības nākotni un pieprasījumu pēc jaunas partijas pie frakcijām nepiederošo, bet no Jaunās Vienotības Saeimā ievēlēto deputātu, kādreizējo ilggadējo Madonas mēru Andreju Ceļapīteru iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, kādi zemūdens akmeņi
varētu apgrūtināt valdības
koalīcijas vienošanos par
Satversmes tiesas tiesneša
kandidātu, Progresīvo Saeimas
frakcijas priekšsēdētāju
Andri Šuvajevu iztaujā
Agnese Margēviča.
Ko nozīmē Putina sāktās tīrīšanas Krievijas armijā – tiešām cīņa ar zagšanu vai bailes no "ģenerāļu dumpja", kādreizējam Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ģenerālim Jurim Maklakovam vaicā Agnese Margēviča
Par latgaliešu aizvainojumu
un ievainojamību starp Rīgas
vienaldzību un krievvalodīgā
kaimiņa kurnēšanu, kā arī cīņu par latgaliešu balsīm ar Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētāju Edmundu
Teirumnieku (NA) sarunājas
Agnese Margēviča.
Visdažādākos aspektus, kurus uzjundījusi diskusija par priekšvēlēšanu debašu krievu valodā pieļaujamību sabiedriskajos medijos, sarunā ar polittehnologu, YouTube kanāla Titava laboratorija autoru Danu Titavu ķidā Agnese Margēviča.
Krievu valoda piecdesmit gadus
Latvijā bija okupācijas valoda,
kurā centās salauzt, pakļaut un
rusificēt, bet pēdējos trīsdesmit
gadus – galvenais simbols un
protesta forma tiem, kuri ir
nemierā ar mūsu valsts neatkarību un nicina
vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Šāds
maksimāli skaidrs un piesātināts ir konteksts
sabiedriskās televīzijas demaršam, uzstājot,
ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu
debatēm jānotiek arī krievu valodā.
Ko karam Ukrainā un Latvijas drošībai nozīmē jaunākās personāliju pārbīdes Putina galmā, Krievijas aizsardzības ministra nomaiņu ieskaitot, ar Krievijas ekspertu, vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu apspriež Agnese Margēviča.
Par 8. jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietekmi uz Eiropas Savienības tālāko ideoloģisko kursu, Latvijas iekšpolitiku un Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem politologu Andi Kudoru intervē Agnese Margēviča.
Jo tuvāk nāk Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, jo vairāk Jaunā Vienotība (JV) uzvedas kā to potenciāla zaudētāja un jo vairāk vēlme testēt pagaidām vēl "vecākā brāļa" izturības robežas no opozīcijas repertuāra pārmetas jau uz Vienotības valdības partneriem.
Kā iekšpolitiskās spēles un skandāli atsaucas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un kuram to sarežģītā matemātika šoreiz palīdzēs? SestDiena aplūko prognozes, stipros un vājos punktus politiķu cīņā par krēsliem Eiropā.
Par latviešu mentalitāti,
politisko pusaudzību, neesošo
politisko krīzi, Krievijas
gaidāmo sabrukumu un
30 gadiem, kas nav palaisti
vējā, 4. maija priekšvakarā ar
bijušo Augstākās Padomes
deputātu, vēsturnieku Andri
Tomašūnu sarunājas Agnese
Margēviča.
Jaunās Vienotības toreizējais ģenerālsekretārs Artis Kampars 12. Saeimas vēlēšanu naktī uzstājīgi lūdzis IT kompānijai SOAAR, kura gadiem ilgi gādāja par vēlēšanu tehnisko norisi, lai tās vadītājs Renārs Kadžulis sagroza vēlēšanu rezultātus, izglābjot partijas toreizējo līderi Solvitu Āboltiņu no nepārvēlēšanas Saeimā.
Par to, kā politiskā diskusija
par Krievijas tranzīta kravu
plūsmas slēgšanu caur
Latvijas ostām izskatās no
Liepājas ekonomisko interešu
skatpunkta, Apvienotā
saraksta (AS) valdes locekli,
Liepājas Speciālās
ekonomiskās zonas valdes
priekšsēdētāja vietnieku
Jāni Vilnīti intervē Agnese
Margēviča.
Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politologs, eksperts starptautiskās politikas un diplomātijas jomā Kārlis Daukšts.
Triecieni, kurus pēdējā laikā
saņēmusi vadošā partija
Vienotība, diez vai varētu
sašūpot arī valdības
konstrukciju – koalīcijas
partneriem izmantot situāciju
neesot intereses. Tas nozīmē,
ka opozīcijai arī neesot
iespēju, jo matemātika ir
nepielūdzama, intervijā
Agnesei Margēvičai spriež
Zaļo un zemnieku savienības
(ZZS) pieredzējušākais
politiķis Augusts Brigmanis
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām politikas kuluāros ar
jaunu joni ticis aktualizēts jautājums par topošās
bankas akcionāru reputāciju, kopējais noskaņojums
amatpersonām ir atgaiņāties.
Par to, vai demisionējušajam Krišjānim Kariņam atradīsies vieta partijas plakātos un Saeimas rindās, Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Edmundu Jurēvicu intervē Agnese Margēviča.
Domāju, daudzi sāks spert zemes gaisā, izlasot, ka piekrītu kolēģu no Latvijas Radio (LR) izplatītajā paziņojumā paustajām bažām, ka dzīvojam laikā, kad vārda brīvības un mediju neatkarības robežas sašaurinās.
Par Vienotības dilemmām un valsts interesēm, gaidot premjeres Evikas Siliņas izšķiršanos par nākamā ārlietu ministra kandidātu, Agnese Margēviča sarunājas ar Apvienotā saraksta politiķi Didzi Šmitu, kuram savulaik bijusi darba pieredze Ārlietu ministrijā.
Vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa demisija Vienotībai ļaus kaut ko saglābt līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikušajos divos mēnešos un kas īsti notika pirms Lieldienām – premjere paprasīja Kariņa demisiju vai Kariņš viņai to ļāva izdarīt, ar polittehnologu Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.
Vai Putins Maskavā notikušo
teroraktu izmantos kārtējai
masu mobilizācijai pret
Ukrainu un kāpēc Islāma
valsts sarīkotais uzbrukums
raisa tik daudz neskaidrību,
Austrumeiropas politikas
pētījumu centra valdes
locekli, pētnieku Mārci Balodi
iztaujā Agnese Margēviča.
Otrdien Diena publicēja interviju ar ekspremjeru, ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, un šis ir tas retais gadījums, kad politiskai intervijai nepieciešamas skaidrojošas post scriptum piezīmes.