Apvienotā sabiedriskā medija – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – pirmajai kopīgajai pārvaldes struktūrai konkursā tiek meklēti pieci valdes locekļi ar mediju videi astronomisku atalgojumu – vidēji 10 000 eiro algu katram.
Vai aukstā kara atmosfērā notikusī vēsturiskā ieslodzīto apmaiņa starp Rietumiem un Krieviju varētu būt priekšvēstnesis tam, ka līdz gada beigām var notikt diplomātisks lūzums Ukrainas karā, politologu Kārli Daukštu iztaujā Agnese Margēviča.
KNAB pārmet partijām, ka tās
valsts dāsno finansējumu labprātāk iztērē sevis reklamēšanai, nevis saturīga politiskā
piedāvājuma izstrādei, bet neko grozīt pašreizējā sistēmā
nerosina. Par to, vai tas vispār
būtu iespējams un vai Latvija
cieš no šīs parādības sekām,
politologu Jāni Ikstenu iztaujā Agnese Margēviča
Ungārijas vienpusējie soļi, atvieglojot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukšanu savā teritorijā, atvēruši vārtus to nekontrolētai kustībai visā Šengenas zonā, pārvelkot svītru Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) centieniem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mazināt ar šādu cilvēkplūsmu saistītos riskus.
Par ASV prezidenta kampaņas amerikāņu kalniņiem ar bijušo Saeimas deputātu, ASV skolojušos un lielu daļu mūža pavadījušo Ati Lejiņu sarunājas Agnese Margēviča.
Par Valda Dombrovska
iespējamo eirokomisāra
portfeli, ko par mūsu
premjeres diplomātiju runā
vai nerunā Briselē, un Briseles
procesu potenciālo ietekmi
uz iekšpolitiku Eiropas
Parlamenta vicespīkera
amatā atkārtoti ievēlēto
Robertu Zīli (NA) iztaujā
Agnese Margēviča.
Par mācībām, ko augstākā ierēdniecība, politiķi un viņu pelēkie kardināli var gūt no Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska krišanas, ar polittehnologu, konsultāciju uzņēmuma Titava laboratorija īpašnieku Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Valsts kancelejas (VK) direktors
Jānis Citskovskis, reaģējot uz
pazemojošo pazeminājumu
amatā, atklājis, ka premjeres
Evikas Siliņas toreizējā padomniece, tagad – parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa viņam piedāvājusi uzņemties Krišjāņa Kariņa un citu
Vienotības cilvēku vietā atbildību par speciālo avioreisu organizēšanu, kas noveda pie
Kariņa demisijas, pretī solot par Citskovski
"parūpēties".
Par starptautisko fonu, kādā
šodien Vašingtonā sākas
NATO samits, sākot no Orbāna
vizītes Maskavā,
pārsteidzošajiem vēlēšanu
rezultātiem Francijā un
Lielbritānijā un demokrātu
partijas dilemmu ASV Latvijas
Ārpolitikas institūta direktors
Kārlis Bukovskis intervijā
Agnesei Margēvičai.
Nenorimstošo runu par izmaiņām valdības koalīcijā fonā nepietiekama uzmanība pievērsta Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) konstrukcijai, kurā skaidri nolasās gan valdības koalīcijas "status quo" dilemmas, gan iespējamās nākotnes aprises.
Par Saskaņas nākotni, latviešu
novēloto dominēšanu, krievu
kabatā paslēpto dūri un Valsts
prezidenta taktiku Latgalē
Agneses Margēvičas intervija
ar Jāni Urbanoviču.
Par valdības knapo vairākumu Saeimā, atšķirīgo attieksmi pret Apvienotā saraksta dažādiem spārniem un iespējām līdz rudenim tomēr paplašināt koalīciju Jaunās Vienotības (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Edmundu Jurēvicu intervē Agnese Margēviča.
Par nosacījumiem, ar kādiem
radošā nozare ir pagaidām
atbalstījusi kultūras ministru
nomaiņu, par Progresīvo
nospiedumu nozarē un
latviešu salauztās pašapziņas
atgūšanu Latvijas Rakstnieku
savienības priekšsēdētājs
Arno Jundze stāsta intervijā
Agnesei Margēvičai.
Par Rail Baltica projekta parlamentārās izmeklēšanas komisijas iecerēto darbību, mērķiem un politiskajiem zemtekstiem tās jaunievēlēto priekšsēdētāju Andri Kulbergu (AS) iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, cik reāla ir sarunu izdošanās par iespējamām ministru nomaiņām un ceturtā partnera – Apvienotā saraksta – vai tā daļas piesaistīšanu valdības koalīcijā, ilggadējo Vienotības politiķi, tagad vienkārši politisko procesu informētu vērotāju Arti Kamparu intervē Agnese Margēviča.
Sarunas par iespējamām pārmaiņām ne tikai valdības ministru sastāvā, bet arī par valdības koalīcijas iespējamu paplašināšanu ar vismaz daļu Apvienotā saraksta tiešām notiek, to Dienai apstiprinājuši politiķi no visiem šajās sarunās iesaistītajiem politiskajiem spēkiem kā nosacījumu informācijas sniegšanai izvirzot to, ka netiks oficiāli citēti. Vienlaikus no sarunās tieši iesaistīto un lēmumu pieņemšanas līmeni savās partijās ieņemošo politiķu teiktā rodas iespaids, ka šīs sarunas šobrīd, lai arī norit ļoti aktīvi, ir iestrēgušas daudzo neskaidrību un savstarpēji pretrunīgo interešu dēļ.
Skatoties nākotnē, svarīgi, kā
Vienotība interpretēs un izmantos
sestdien vēlēšanās gūto otro elpu,
tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī
uzvara vai, kā man labpatiktos
teikt, izglābšanās vispār bija
iespējama.
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu iemesliem un konsekvencēm, latviešu izredzēm uz lielajiem amatiem Eiropas Komisijā un Parlamentā no Nacionālās apvienības ievēlēto Robertu Zīli intervē Agnese Margēviča.
Par to, kādēļ sestdien jāpieceļas un jāaiziet nobalsot par personībām, kas iespējami efektīvāk spēs pārstāvēt Latvijas intereses Eiropā, vēsturnieku Gati Krūmiņu intervē Agnese Margēviča
Iespēja saņemt lielas summas no Briseles budžeta un līdz ar to sagādāt darba vietas un legālas izcelsmes ziedojumus partijas kasē ir tā motivācija cīņai par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), kuru neviens politiķis publiski neakcentēs.
Kādi aspekti pēdējās dienās pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām var ietekmēt to rezultātu, intervijā Agnesei
Margēvičai skaidro sociologs Arnis Kaktiņš.
Par Vienotības nākotni un pieprasījumu pēc jaunas partijas pie frakcijām nepiederošo, bet no Jaunās Vienotības Saeimā ievēlēto deputātu, kādreizējo ilggadējo Madonas mēru Andreju Ceļapīteru iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, kādi zemūdens akmeņi
varētu apgrūtināt valdības
koalīcijas vienošanos par
Satversmes tiesas tiesneša
kandidātu, Progresīvo Saeimas
frakcijas priekšsēdētāju
Andri Šuvajevu iztaujā
Agnese Margēviča.
Ko nozīmē Putina sāktās tīrīšanas Krievijas armijā – tiešām cīņa ar zagšanu vai bailes no "ģenerāļu dumpja", kādreizējam Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ģenerālim Jurim Maklakovam vaicā Agnese Margēviča
Par latgaliešu aizvainojumu
un ievainojamību starp Rīgas
vienaldzību un krievvalodīgā
kaimiņa kurnēšanu, kā arī cīņu par latgaliešu balsīm ar Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētāju Edmundu
Teirumnieku (NA) sarunājas
Agnese Margēviča.
Visdažādākos aspektus, kurus uzjundījusi diskusija par priekšvēlēšanu debašu krievu valodā pieļaujamību sabiedriskajos medijos, sarunā ar polittehnologu, YouTube kanāla Titava laboratorija autoru Danu Titavu ķidā Agnese Margēviča.
Krievu valoda piecdesmit gadus
Latvijā bija okupācijas valoda,
kurā centās salauzt, pakļaut un
rusificēt, bet pēdējos trīsdesmit
gadus – galvenais simbols un
protesta forma tiem, kuri ir
nemierā ar mūsu valsts neatkarību un nicina
vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Šāds
maksimāli skaidrs un piesātināts ir konteksts
sabiedriskās televīzijas demaršam, uzstājot,
ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu
debatēm jānotiek arī krievu valodā.
Ko karam Ukrainā un Latvijas drošībai nozīmē jaunākās personāliju pārbīdes Putina galmā, Krievijas aizsardzības ministra nomaiņu ieskaitot, ar Krievijas ekspertu, vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu apspriež Agnese Margēviča.