Taču stāvoklis latviešu valodas lietojumā, pēc ekspertu domām, varētu uzlaboties, jo ir nomainījušās paaudzes un jaunieši, pabeidzot izglītības iestādes, prot valsts valodu.
Arī no sociālajiem tīkliem
Vairāk nekā 5000 veiktu pārbaužu un 980 personu iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem - tāda ir pērnā gada statistika. Taču sodīto personu skaits, salīdzinot ar 2013. gadu, samazinājies par 364 gadījumiem. Kā Dienai skaidro Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, centrs plānotas pārbaudes veic ceturkšņa kontroles programmas ietvaros, savukārt neplānotas pārbaudes - izskatot personu iesniegumus. Turklāt informācija tiek saņemta arī no sociālajiem tīkliem. Piemēram, pagājušajā nedēļā kāds twitter.com lietotājs centram ziņojis par tirdzniecības centrā Origo atskaņotām reklāmām krievu valodā, uz ko VVC atbildējis, ka tiks sākta lietvedība. Arī paskatoties centram agrāk sūtītos publiskos ziņojumus, secināms, ka cilvēki ir aktīvi. Jāņem gan vērā, ka ne vienmēr iesniegums rezultēsies administratīvajā sodā. Pēc pārbaudes šie fakti var neapstiprināties, vai arī pārkāpums ir maznozīmīgs, tāpēc sāktā lietvedība tiek izbeigta. Pērn sods piemērots vien aptuveni 35% gadījumu. Piemēram, ja ir iesniegums, kurā norādīts, ka persona, veicot darba pienākumus, nelieto valsts valodu nepieciešamajā apjomā, tiek pārbaudītas konkrētās personas latviešu valodas zināšanas.
Situācija labāka
2013. gadā par nerunāšanu latviešu valodā darbā sodītas 568 personas, savukārt pērn piemēroti 423 administratīvie sodi. Pēc S. Pāvulēnas teiktā, problēma joprojām ir aktuāla tieši apkalpojošās sfēras uzņēmumos. Situācija gan skaidrojama ar krievu valodas pašpietiekamību lielajās pilsētās, tādējādi apkalpojošās sfēras darbiniekiem nav nepieciešams ikdienā lietot valsts valodu. Taču eksperte piebilst, ka stāvoklis valsts valodas lietojumā ir uzlabojies, jo jaunieši, beidzot izglītības iestādes, prot valsts valodu. Līdz ar to šāda tendence varētu saglabāties.
Pārkāpumu skaits ir mazinājies arī attiecībā uz preču marķējumu, administratīvie sodi pērn piemēroti 231 gadījumā - tas ir par 153 sodītām personām mazāk nekā 2013. gadā. Šo problēmu gan pagaidām izskaust neizdodas, jo, attīstoties uzņēmējdarbībai, paplašinās arī preču sortiments un tāpēc tiek pieļauti jauni pārkāpumi, atzīmē VVC pārstāve. Arī veikalu tīkla Maxima pārstāvis Jānis Beseris Dienai nenoliedz, ka kļūdas tiek pieļautas: «Ņemot vērā lielo produktu skaitu, ik pa laikam ir situācijas, kad mūsu veikalos pārdotajai precei nav instrukcijas vai tā ir nekvalitatīvi sagatavota. Šādas situācijas rodas, jo preču piegādātājs ir vai nu cilvēcīgi aizmirsis pievienot precei instrukciju, vai nu piegādātājs izmantojis nekvalitatīvu tulkošanas pakalpojumu. Cenšamies pārbaudīt katru piegādāto preču partiju, taču fiziski neiespējami ir pārbaudīt katru preces iepakojumu.» Savukārt, ja pircēji tomēr saskārušies ar šādu problēmu, klientam tiekot nosūtīta trūkstošā instrukcija. Dienas aptaujātie cilvēki gan atzīst, ka šādos gadījumos pie veikala vadības, visticamāk, nevērstos. Tāpat ne visi pievērš uzmanību produkta marķējumam vai instrukcijai latviešu valodā.