Var uzbrukt vīrusi
Par pavasara vai, pareizāk sakot, ziemas un pavasara nogurumu, jo tā pazīmes var parādīties jau ziemā, ģimenes ārsti vairāk runāja apmēram pirms 20 gadiem, kad darba laiks cilvēkiem vēl nebija tik elastīgs, jāstrādā bija konkrētas astoņas stundas un ikdiena nebija tik ļoti saistīta ar tehnoloģijām. Toreiz apstākļi bija citādi, bet šis termins nekur nav pazudis. Arī mūsdienās cilvēki pie ģimenes ārstiem pavasarī nereti vēršas ar tādām pašām pazīmēm kā tolaik.
Miegainība dienas laikā, sliktāks miegs naktī, vājāka spēja koncentrēties, nervozitāte, turklāt ilgākā laikposmā tam var piebiedroties arī visi pārējie ierastie simptomi: galvassāpes, slikta dūša, vemšana, apetītes zudums un zemāka imunitāte pret dažādām vīrusu infekcijām. Ģimenes ārsts Pauls Princis Dienai skaidro, ka, piemēram, cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar datoru, sākumā varētu būt vairāk jūtams acu nogurums. Respektīvi, cilvēks veras ekrānā, bet acis krīt ciet. Savukārt cilvēkiem, kuri strādā fizisku darbu, organisms vēlas ilgāk atpūsties un vairāk gulēt. Līdz tam cilvēks varējis vēlu iet gulēt un agri celties, taču šajā laika posmā miegs nāk agrāk, bet no rīta ir grūti piecelties. Turklāt, pazeminoties imunitātei, organisms ir uzņēmīgāks pret vīrusiem. Pat ja cilvēks vairākus gadus nav slimojis, šajā laika posmā var piemesties vīrusi pat ar smagām komplikācijām. P. Princis to redz arī savā ģimenes ārsta praksē - jau pēc ambulatorajām pacientu kartītēm var spriest, ka daudzi ierasti slimo konkrētos gada mēnešos. Citiem gan tas var nebūt pavasaris, bet rudens. Ar pavasara noguruma pazīmēm visbiežāk praksē vēršas lielveikalu darbinieki.
Vitamīni un pastaigas
Pavasara nogurums ir cieši saistīts ar ziemas periodu. Pirmkārt, organismam trūkst saules. P. Princis ir novērojis, ka saulainās ziemas dienās cilvēki jūtas labāk, taču Latvijai ziemā vairāk raksturīgi apmākušies laikapstākļi. Otrkārt, šis laiks ir psiholoģiski grūts - lielāko diennakts daļu ir tumšs, dienas gaišais periods ir īss, turklāt nereti nav arī sniega. Respektīvi, nogurums vairāk raksturīgs tādai ziemai kā šogad. Treškārt, pavasara nogurumu veicina vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā. Tā kā cilvēki ziemā lielākoties atrodas siltās telpās, kārtīgi saģērbjas, mazāk kustas un līdz ar to mazāk patērē enerģiju, cilvēka organisms pielāgojas un palēnina vielmaiņu. Taču tas nav organismam labvēlīgi ne no imunitātes, ne dzīves stila viedokļa, piebilst ārsts. Arī ēdienkarte ziemā ne vienmēr ir sabalansēta un svaigiem augļiem un dārzeņiem bagāta. Rezultātā organisms pavasarī pieprasa vitamīnus.
Arī Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis pavasara nogurumu visvairāk saista ar vitamīnu trūkumu organismā. Tāpēc speciālisti mudina atcerēties par sabalansētu uzturu. Lai gan visa gada garumā ir pieejami augļi, dārzeņi un zaļumi, tomēr ēdienkartē sezonalitāte parādās. Sarunā ar Dienu A. Brēmanis iesaka kaut vai pašiem uz palodzes audzēt dažādus zaļumus, lai tie ēdienkartē neienāktu vien maija beigās. No vitamīniem pavasarī visvairāk trūkst C vitamīna, kas stiprina imunitāti, arī B grupas vitamīnu, kas nepieciešami nervu darbībai un vielmaiņai. Tikpat nozīmīgs ir A vitamīns acu un ādas aizsardzībai, D vitamīns kauliem un zobiem, jo palīdz uzsūkties kalcijam, kā arī E vitamīns pareizai sirds un asinsvadu darbībai
Pēc P. Prinča domām, vajadzētu atcerēties arī par fiziskām aktivitātēm. Ja vasarā ierasts, piemēram, katru dienu doties pastaigā, sliktu laikapstākļu dēļ to nevajadzētu atcelt. Tieši pastaigas svaigā gaisā, kuru organismam nereti ziemā pietrūkst, ir vislabākais risinājums šajā periodā. Par labu nāks arī dažādi publiskie pasākumi, ja vien nav gripas sezona.