Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs 30. maijā plkst. 11.30
aicina apmeklēt Senioru dienas Satikšanās Rīgas gadsimtu
namā sezonas noslēguma programmu, kas iepazīstinās ar Rīgas
Doma baznīcas un krustejas vēsturi.
Lai nodrošinātu klientus ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, kuri
atvieglo ikdienas aktivitātes un pašaprūpi, Zīgenas Diakonijas
centrs uzdāvinājis Rīgas sociālās aprūpes centram
Gaiļezers 31 funkcionālo gultu, ratiņkrēslus, speciālās
vannas gulošajiem pansionāta iemītniekiem, kā arī rolatorus.
Dāvinājumu no Vācijas Diakonijas centra palīdzēja sarūpēt Latvijas
evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs.
Latvijas teātra vecmeistari arī šovasar atgriezīsies uz skatuves
jaunajā labdarības uzvedumā Es esmu. Mūzikas namā
Daile 1. jūnijā plkst. 19 režisora Pētera Krilova vadībā
mākslinieciski izkārtotajos izrāžu fragmentos kopā ar mūslaiku
vadošajiem aktieriem spēlēs desmit izcilie teātra meistari no
Valmieras, Liepājas un Rīgas.
Latvijā gandrīz 10% teritorijas aizņem purvi, kuros iespējams
iegūt vienu no mūsu nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem - kūdru.
Tās izmantošanas iespējas ir plašas - enerģētikā, lauksaimniecībā,
medicīnā, arī ķīmiskajā pārstrādē, izolācijas materiālu ražošanā un
citās jomās. Citviet Eiropā kūdras resursi bieži vien jau ir
izsmelti vai arī ģeoloģisko apstākļu dēļ to apjomi ir niecīgi,
turpretim Skandināvijas un Baltijas valstu teritorijas kūdras
ieguvei ir vispateicīgākās. Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie
apstākļi kūdras veidošanās procesiem ir visnotaļ labvēlīgi.
Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradņu. Gandrīz katrā
pagastā ir lielāks vai mazāks purvs. Taču kūdras ieguve pašlaik
notiek tikai aptuveni 25 000 hektāros.
Ar stresu saskaramies mēs visi. Ja jaunībā stresa faktoru vairāk - jākārto eksāmeni, jāiekārto sadzīve, jākāpj pa karjeras kāpnēm -, tad vecumdienās dzīves ritumam vajadzētu būt mierīgākam un prognozējamākam. Nevienam taču nekas vairs nav jāpierāda un nav īpaši jāsteidzas. Tomēr arī cienījamos gados stress mēdz sagraut - lēnām un nemanāmi, gan emocionāli, gan fiziski.
Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. "Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, - esam minerālūdens lielvalsts," uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.
Ar stresu saskaramies mēs visi. Ja jaunībā stresa faktoru vairāk
- jākārto eksāmeni, jāiekārto sadzīve, jākāpj pa karjeras kāpnēm -,
tad vecumdienās dzīves ritumam vajadzētu būt mierīgākam un
prognozējamākam. Nevienam taču nekas vairs nav jāpierāda un nav
īpaši jāsteidzas. Tomēr arī cienījamos gados stress mēdz sagraut -
lēnām un nemanāmi, gan emocionāli, gan fiziski. No kā ir atkarīga
cilvēka spēja mobilizēties stresa situācijās? Vai var palīdzēt
dzīves gaitā uzkrātā pieredze? Par to saruna ar ģimenes ārsti Irinu
Paņinu viņas praksē Saules veselības centrā.
Jau ceturto gadu, sadarbojoties ar biedrību Latvijas Tautas
sporta asociācija, Rīgas domes Labklājības departaments
piedāvā ikvienam interesentam bez maksas iespēju piedalīties
nūjošanas nodarbībās. Aicināti arī seniori, jo ar nūjošanu var
nodarboties jebkurā vecumā!
Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir
uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem
dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst
par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas
teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, - esam minerālūdens
lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un
zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas
centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.
Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem
novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi,
saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā
atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir
SIA Siguldas minerālūdens. 2011. gadā Latvijas
Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā
dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē
Sigulda, bet 2012.
Pēc ieguves apjoma visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi Latvijā ir grants un smilts. Kandavas novada Cēres pagastā atrodas viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm valstī. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā.
Biedrība NVO Pūks un draugi uzsākusi realizēt teātra
projektu senioriem Trakas lietas. Rīgas domes Izglītības,
kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas
projektu konkursā atbalstu guvušā projekta pamatmērķis ir veicināt
brīvprātīgo darbinieku piesaisti Rīgas sociālās aprūpes centru
(RSAC) klientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, izmantojot teātra
mākslas elementus.
Pēc ieguves apjoma visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi
Latvijā ir grants un smilts. Kandavas novada Cēres pagastā atrodas
viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm
valstī. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā.
Lai veicinātu senioru līdzdalību sabiedriskajos procesos,
datorprasmju iniciatīvas Pieslēdzies, Latvija! īstenošanā
Lattelecom iesaistījusi Rīgas Aktīvo senioru aliansi
(RASA). Uzsākot septīto projekta gadu, ir atklāta arī reģistrācija
bezmaksas kursiem Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Liepājā,
Jelgavā un Cēsīs.
Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts
pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai
nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās
šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai
izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras.
Pēc tam kad XX gadsimta 50. gados Liepas mālu atradnes izpētīja
ģeologi, 1958. gadā tika pieņemts lēmums par Lodes drenu cauruļu
rūpnīcas projektēšanu un celtniecību ar jaudu 50 miljoni drenu
cauruļu gadā.
"Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Rāznas Nacionālajā parkā 97% teritorijas pieder
privātīpašniekiem. «Šī iemesla dēļ dabas aizsardzības pasākumus
parkā realizēt grūtāk. Smagi ir tad, ja privātās zemes īpašnieki
tiem pretojas. Tāpēc bieži rīkojam informatīvās sanāksmes,
sabiedriskās apspriešanas, tiekamies ar zemes īpašniekiem,» stāsta
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas
direktore Anda Zeize un turpina: «Būtībā jau cilvēki neiebilst pret
dabas aizsardzību, visbiežāk viņi iebilst pret to, kā tiek
realizēta dabas aizsardzības politika.
«Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var
panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā
daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies
piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki
no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai
novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas
vērtībām jārada visā sabiedrībā,» uzsver Dabas aizsardzības
pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda
Zeize.
Jau ceturto gadu Rīgas domes Labklājības departaments,
sadarbojoties ar biedrību Latvijas Tautas sporta
asociācija, piedāvā iespēju bez maksas piedalīties nūjošanas
nodarbībās. No 25. aprīļa līdz novembra beigām Maskavas
priekšpilsētā, Ķengaraga ielā 8 tiks organizētas nūjošanas
nodarbības sertificēta instruktora vadībā. Kopumā paredzētas 120
nodarbības, tās apmeklēt ir aicināts ikviens Rīgas iedzīvotājs!
Leģendārais TTT basketbola treneris Andris Purkalns nupat
nosvinējis 80. dzimšanas dienu. Viņš mūs sagaida Liepupē, 140 gadu
vecajās lauku mājās Imantas. Ciemiņus sveicinot, priecīgi
rej no patversmes paņemtā rudā suņu meitene Gaba. Otrs suņu seniors
Tedis, kurš vada jau savu septiņpadsmito (!) dzīves gadu, pagaidām
vēl nav sakopojis spēkus nākt sasveicināties.
«Vai tad seniori tikai tamborē un dzied korī? Klāt ir airēšanas
sezona!» prieku pauž Rīgas airētāju kluba seniore, astoņnieku
komandas dalībniece Inese Baltvilka. Rīgas airētāju kluba vecākā
gadagājuma pārstāvji, starp kuriem ir gan dāmas, gan kungi, arī
šopavasar gatavi ūdeņu izaicinājumam. Inese Baltvilka Senioru
Dienai atsūtījusi fotogrāfijas, kur dāmu komandas startē
vecuma grupā F - no 60 līdz 65 gadiem.
«Iedvesmo paaudzi» - šādu projektu Daugavpilī īsteno biedrība
Erfolg. Tā mērķis ir palīdzēt pirmspensijas un pensijas
vecuma cilvēkiem, kā arī sociālās atstumtības riskam pakļautajiem
jauniešiem iegūt noderīgas prasmes, motivēt viņus integrēties
sabiedrībā, kā arī veicināt dialogu starp paaudzēm un kopā risināt
aktuālas problēmas.
«Apstādījumi parkos ir galvenais elements, ar kuru daba ienāk
pilsētā. Taču, plānojot parku attīstību, darbs jāvelta mūsdienīgas
vides kvalitātes līmeņa celšanai. Lai cilvēks, atnākdams uz parku,
var apsēsties uz soliņa, uzlādēt mobilo tālruni, lai viņam ir
pieejams WiFi un lai parks tiešām ir rekreācijas zona,»
uzsver SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers.
Šā gada pavasarī SIA Rīgas meži apsaimniekošanu sākusi
vairākos jaunos tā dēvētajos zaļajos objektos, piemēram,
Tekstilnieku parkā Bolderājā, kā arī Tilta ielas skvērā
Sarkandaugavā, kur iedzīvotāju iniciēta nevalstiskā organizācija,
izmantojot Eiropas Savienības fondu finansiālo atbalstu, šo zaļo
stūrīti bija jau iekopusi.
Ar farmaceiti Ingeru Bērziņu mēs
tiekamies Zaļajā Ceturtdienā Vecrīgā vienā no vecākajām Rīgas
aptiekām – Vecpilsētas Mēness aptiekā. Šonedēļ Ingerai
apritēja 66 gadi, un dzimusi viņa ir Zaļajā Ceturtdienā. Lai arī
pēc 38 gadiem, kas nostrādāti Ķekavas aptiekā, farmaceite
oficiāli ir devusies pensijā, aptiekas atmosfēra joprojām pievelk
kā magnēts, tāpēc Ingera Bērziņa tagad piestrādā, kā
farmaceite dežurējot nakts stundās Vecpilsētas aptiekā.
Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas
peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu
skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā
peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un
Rucavas novadā pie Papes bākas.
Šogad aprit pirmais a/s Cēsu alus Pensionāru kluba
darbības gads. «Mēs esam patiesi gandarīti par doto iespēju būt
kopā, uzturēt saikni ar uzņēmumu, kurā savulaik strādājām, un
piedalīties dažādās sabiedriskajās aktivitātēs,» Senioru
Dienai savā vēstulē raksta Kārlis Tomsons - tagad pensionārs
jeb, kā pats saka, brīvpilsonis.
Rīgas kultūras un atpūtas centrā Imanta aprīlī sākuši
realizēt projektu Prieks iepazīties!, kura ietvaros dāmas
un kungi labākajos gados aicināti iesaistīties īpaši senioriem
piemērotās deju nodarbībās. Dalība ir bez maksas, un īpaša
pieteikšanās nav nepieciešama.