Vajag biznesa plānu
ES dalībvalstīs izveidota kontroles sistēma, kurā iesaistītas gan valsts, gan privātās kontroles institūcijas. Latvijā kontrolējošo funkciju veic divas institūcijas - gan sertificēšanas institūcija Vides kvalitāte, gan Sertifikācijas un testēšanas centrs, kurā strādājošie neatkarīgie inspektori veic pārbaudes biosaimniecībās un uzņēmumos.
Zemniekam vai ražotājam, kurš vēlas iegūt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, vispirms jāiesniedz pieteikums sertificēšanas institūcijā. Kā norāda G. Norkārklis, būtībā tas ir detalizēts un pamatots biznesa plāns bioloģiskajai saimniekošanai vai ražošanai. Pēc pieteikuma izvērtēšanas attiecīgās kontroles institūcijas inspektori veic pārbaudi saimniecībā. Pat tad, ja viss ir kārtībā, tiek noteikts divu gadu pārejas periods, kura laikā zemnieku saimniecība var kļūt par bioloģisko saimniecību. Šajā laikā lauksaimniekam jāievēro visi bioloģiskās lauksaimniecības kritēriji, taču saražotajai produkcijai vēl nevar lietot oficiālo ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu - Ekolapiņu.
Kritēriji ir stingri - ES regula aizliedz ģenētiski modificēto organismu, aromatizētāju un krāsvielu izmantošanu pārtikas ražošanā. Preču ražošanai jānotiek galvenokārt no bioloģiskās lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļām, un tikai ļoti ierobežotā daudzumā un noteiktos apstākļos iespējama Eiropas Komisijas atļautu piedevu un pārstrādes palīglīdzekļu lietošana, kā arī nebioloģiski ražotu lauksaimniecības sastāvdaļu izmantošana. Zemniekam arī jāsniedz garantija, ka bioloģiski un nebioloģiski ražotas pārtikas sastāvdaļas tiek glabātas, izmantotas un pārstrādātas atsevišķi.
Ja pēc diviem gadiem zemnieks ar savām saimniekošanas metodēm spējis apliecināt atbilstību ES regulas kritērijiem, saražotā pārtika tiek sertificēta un uz etiķetes var izmantot Ekolapiņu. Arī turpmāk jārēķinās ar pārbaudēm - gadā līdz trim četrām.
Pārbauda no A līdz Z
Bioloģiskos lauksaimniekus pārbauda Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kā arī Lauku atbalsta dienests, kas administrē lauksaimniecības subsīdijas. Inspektori apskata laukus, novēro, vai nav pēdu, ko varētu atstāt agroķimikāliju smidzināšanas tehnika, vai tiek ievērota augu seka, kā tiek turēti lopi, glabāti graudi un cita produkcija. Izlases kārtībā pārbauda pienu, medu, dārzeņus, augļus, graudaugus, kam analīzes veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior.
«Galvenā prasība - nedrīkst izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un mākslīgo minerālmēslojumu,» norāda G. Norkārklis un paskaidro: «Bioloģiskajai saimniecībai jābūt pašpietiekamai. Tas nozīmē neizmantot ārējos resursus, kā tas ir intensīvajā lauksaimniecībā, bet funkcionēt pēc noslēgta apļa principa, vienas nozares resursus ieguldot nākamajā nozarē - kūtsmēslus augkopībā, augkopības pārpalikumus graudkopībā, graudus - lopkopībā. Pamatā Latvijā ir daudzfunkcionālas bioloģiskās saimniecības, tās aptver gan lopkopības, gan augkopības, gan graudkopības nozari.»
Tikpat strikti tiek pārbaudīta arī lauksaimnieka dokumentācija un grāmatvedība - vai nav iepirkti, piemēram, neatļauti preparāti, minerālmēsli, nepieļaujama dzīvnieku barība. Ja pārbaudes laikā atklājas pārkāpums, zemniekam izsaka brīdinājumu un nosaka pārbaudes laiku, uz kuru tiek apturēta sertifikāta darbība. Pārkāpumiem turpinoties, sertifikātu atņem, turklāt zemniekam jāatmaksā iepriekšējā periodā saņemtās ES subsīdijas. «Risks ir pārāk liels, lai biosaimniecībās apzināti mēģinātu krāpties. Pārsvarā tie ir netieši pārkāpumi, radušies nezināšanas dēļ vai saistīti ar formalitātēm. Piemēram, zemnieks nopērk no kaimiņa graudu sēklu, nepārliecinājies, vai graudi ir sertificēti,» stāsta G. Norkārklis.
Pietrūkst zināšanu
Kā norāda PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone, bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības process atšķiras no citiem pārtikas aprites uzraudzības procesiem. PVD katru gadu pārbauda līdz 5% no kontrolei pakļautajiem bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem atbilstoši riska novērtējumam un vismaz divas reizes gadā apmeklē kontroles institūcijas biroju, lai izvērtētu institūciju darba objektivitāti attiecībā uz saimniecību inspicēšanu un atbilstības novērtēšanu, kā arī apzinātu pieļautās kļūdas sertifikācijas procesā. Šogad pastiprināti tiek pievērsta uzmanība augsta riska saimniecībām, kurās agrāk tika konstatētas neatbilstības vai saņemtas sūdzības, tai skaitā bioloģisko produktu marķējumam. Ziemā un pavasarī tika veiktas ārpuskārtas pārbaudes lopkopības saimniecībās, lai pārliecinātos, ka dzīvnieku ēdināšanā netiek izmantota konvencionālā lopbarība, kā arī ganāmpulka paplašināšanai un atjaunošanai netiek iepirkti pieauguši konvencionālie dzīvnieki bez PVD atļaujas.
«Veicot pārbaudes biosaimniecībās, PVD un kontroles institūciju inspektori konstatējuši, ka uzņēmējiem joprojām trūkst zināšanu par bioloģiskās ražošanas pamatprincipiem un izpratnes par efektīvu ražošanu, tāpēc biežāk konstatētie pārkāpumi saistīti ar nezināšanu un neizpratni par ES regulu prasībām,» atzīst A. Sietiņsone. Biozemniekiem jāievēro gan ES, gan Latvijas normatīvo aktu prasības, līdz ar to dokumentu kopums ir apjomīgs un, kā saka PVD pārstāve, «ne vienmēr pilnībā izprotams». Pašlaik LBLA, konsultāciju centri un kontroles institūcijas veido izglītošanās sistēmu, lai bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem nodrošinātu iespējas papildināt zināšanas.