Lai gan Baltijas jūra nav pārāk sāļa, cieto daļiņu koncentrāciju atmosfērā var ietekmēt sāļu daudzums jūrā. Rīgā to būtiski ietekmē smilšu kaisīšana ielās ziemā. Vēl arī problēmas rada piesārņojums, kas tiek atpūsts no pārrobežas - Lietuvas, Polijas un Vācijas -, jo ultrasmalkās daļiņas var saglabāties atmosfērā pat mēnesi un veidot pārrobežu gaisa piesārņojumu.»
Ir noteikts cieto daļiņu vidējā daudzuma gada normatīvs, ko nedrīkst pārsniegt, un dienas normatīvs, ko atļauts pārsniegt 35 reizes gadā. Kā norāda N. Kadiķis, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā veiktais monitorings liecina, ka gaisa piesārņojuma gada rādītāji balansē uz pieļaujamā robežas, taču problēmas ir ar dienas normatīviem. «Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati par maiju liecina, ka dienas normatīvi šogad jau ir pārsniegti 33 reizes. Parasti vislielākie pārsniegumi ir martā un aprīlī, kad uz ielām kaisītie smilts maisījumi vēl nav novākti un arī lietusgāzes tos vēl nav aizskalojušas. Skandināvijā, kur ceļu uzturēšanai ziemā tiek izmantotas granīta šķembas, šādas problēmas nav,» skaidro N. Kadiķis. ES direktīva attiecībā uz dienas normatīvu pieļauj izskaitīt jeb neņemt vērā dabisko piesārņojumu - jūras sāli un arī smilšu kaisīšanas radīto efektu. LVĢMC, gada beigās veicot aprēķinus, šo iespēju izmanto, līdz ar to Latvija šo normatīvu pārsniedz normas robežās un pārsniegumi nelabvēlīgas sekas uz cilvēka veselību neatstāj.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) aprēķinājusi, ka gaisa piesārņojums PM10 varētu būt viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves gadījumu cēloņiem un skart pāri trim miljoniem cilvēku gadā visā pasaulē. Pašlaik PM10 piesārņojumu uzskata par galveno risku veselībai, jo cietajās daļiņās var absorbēties ne tikai smiltis un putekļi, bet arī smagie metāli un benzopirēns. Latvijā gan smago metālu un benzopirēna pārsniegumi nav konstatēti.
Kā Rīgā risināt paaugstināto gaisa piesārņojumu, jo Eiropas Komisija Latviju jau divreiz brīdinājusi par normatīvu pārsniegšanu, pieprasot konkrētu rīcību? N. Kadiķis uzskata - efektīvi būtu ierobežot transporta intensitāti Rīgas centrā. «Tas gan ir nepopulārs lēmums, bet varētu izveidot lielas autostāvvietas pilsētas nomalēs un tālāk cilvēkiem piedāvāt iespējas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kas būtu bez maksas. Maijā notikušā Austrumu partnerības samita laikā veiktie satiksmes ierobežojumi Rīgas centrā PM10 rādītājus krasi uzlaboja dažu dienu laikā. Diemžēl sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstināšana veicinājusi pretējo - mašīnu kļūst arvien vairāk. Vēl iespēja ir attīstīt velotransporta kustību. Tāpat gaisa kvalitāti varētu uzlabot, vasarā karstā laikā regulāri laistot ielas un pēc ziemas laikus novācot smilšu maisījumus,» norāda vides veselības analītiķis.