Latvijas zaļo zonu var uzskatīt par ķīmisku laboratoriju, jo meži neitralizē atmosfēras piesārņojumu, tādējādi labvēlīgi ietekmējot arī cilvēka organismu. Mežam piemīt arī medicīniska vērtība, kas saistīta ar veselīgo gaisu tajā.
Lai gan Jūrmala patlaban nav iekļauta gaisa kvalitātes monitoringā, kūrortpilsēta jau izsenis kā galveno trumpi atpūtnieku piesaistīšanai izmantojusi jonizēto, fitoncīdiem bagātīgo gaisu, ko nodrošina jūras tuvums un mežs, kas Jūrmalā aizņem 48,1 kvadrātkilometru jeb aptuveni 48% no Jūrmalas kopējās platības.
Vingro svaigā gaisā
Meža tuvums Kūrorta rehabilitācijas centram ir kā pievienotā vērtība, jo cilvēki izvēlas ne tikai rehabilitācijas pakalpojumu, bet arī vidi, kur to saņemt. «Mūsu priekšrocība ir jūras gaiss un priežu mežs - dabas resursi, kas ir ārstniecisko procedūru neatņemama sastāvdaļa,» apliecina Kūrorta rehabilitācijas centra (KRC) Jaunķemeri stacionāra vadītāja Elīna Malkiela un Veselīga dzīvesveida nodaļas vadītāja Zane Liepiņa.
KRC Jaunķemeri pacienti tiek aptaujāti par to, cik būtisks viņiem ir tīrs gaiss, izvēloties atpūtas vietu. Liela daļa aptaujāto atzinuši - tikpat būtisks kā ārstniecisko pakalpojumu klāsts un kvalitāte. «Pie mums daudzi medicīniskās rehabilitācijas un veselības veicināšanas pakalpojumi notiek svaigā gaisā, turklāt arī ziemā,» stāsta Z. Liepiņa un turpina, «piemēram, nūjošanas apmācība un nodarbības notiek ne tikai mežā, izmantojam arī pludmali, un svaigais gaiss tām ir kā pievienotā vērtība, jo ir krasa atšķirība, vai nūjot, piemēram, Rīgas centrā, vai ar fitoncīdiem bagātajā priežu mežā un pludmalē. Svaigs gaiss ir papildu ieguvums veselībai, jo, palielinoties fiziskajai aktivitātei, aktivizējas arī elpošanas orgānu darbība. Organisms uzņem un arī patērē vairāk skābekļa. Mijiedarbība ar apkārtējo vidi notiek arī caur ādu, kas ir viens no lielākajiem cilvēka orgāniem.»
Atveseļo aeroterapija
KRC Jaunķemeri pacientiem tiek piedāvātas tā saucamās dozētās pastaigas svaigā gaisā. «Dozētā pastaiga ir fizioterapijas metode, kuras mērķis ir profilaktiski un terapeitiski uzlabot sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālo stāvokli pacientiem ar samazinātu slodzes toleranci, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām vai šo patoloģiju riska grupas pacientiem. Fiziskās slodzes laikā organismā notiek izmaiņas - paātrinās un padziļinās elpošana, paaugstinās muskuļu tonuss, paātrinās sirdsdarbība, kā arī bioķīmiskie un citi procesi. Nodarbības laikā fizioterapeits apmāca pacientu, kādā veidā dozēt fiziskās aktivitātes atbilstoši savai slodzes tolerancei un kā kontrolēt pulsu. Pastaigām izmantojam trīs dažāda garuma marķētus taku maršrutus - kombinēto maršrutu pa mežu un pludmali no Jaunķemeriem līdz Kauguriem, maršrutu pa mežu no Jaunķemeriem uz Slokas ezeru, kā arī pludmales maršrutu,» skaidro Z. Liepiņa.
No pavasara līdz rudenim KRC parkā rīta rosmes notiek svaigā gaisā. Ārā notiek arī reitterapijas nodarbības un terapeitiskās izjādes ar zirgiem, līdz ar to ieguvums pacienta veselībai ir ne vien reitterapija, bet arī aeroterapija. «Jau šīs metodes izstrādāšanas pirmsākumos aeroterapija nozīmēja miegu svaigā gaisā. Pacientiem tika ierīkoti speciāli aeroterapijas paviljoni vai verandas, kur viņi gulēji, sasegti atbilstoši laikapstākļiem, dozējot terapijas ilgumu atkarībā no gaisa temperatūras, saslimšanām un stingri novērojot kontrindikācijas. Aeroterapija ir jau adaptēta metode,» skaidro stacionāra vadītāja E. Malkiela.
Lai elpot ir vieglāk
«Ierobežotais transportlīdzekļu skaits Jaunķemeros, jonizētais jūras gaiss un mežs ievērojami uzlabo gaisa kvalitāti, turklāt Rehabilitācijas centram vienā pusē ir skujkoku mežs, otrā - jaukta tipa mežs. Pacienti mums bieži stāsta par saviem novērojumiem, ka Jūrmalā elpot ir vieglāk, jo īpaši to uzsver mūsu ārzemju pacienti,» novērojusi Z. Liepiņa.
E. Malkiela norāda - nodarbības svaigā gaisā veicina skābekļa apriti cilvēka plaušās, līdz ar to ievērojami pieaug skābekļa koncentrācija mazajā asinsrites lokā. Svaigā gaisā apkārtējās gaisa temperatūras ietekmē paplašinās sīkie kapilāri - uzlabojas asinsrites cirkulācija audos. Svaigs gaiss un fiziskās aktivitātes labvēlīgi iedarbojas uz visu cilvēka metabolisko jeb vielmaiņas sistēmu. Jūras gaiss attīra elpceļus, stiprina imunitāti, palīdz dažādu hronisku elpceļu saslimšanu - bronhiālas astmas, hronisku bronhītu, iesnu - gadījumos. Tiesa, pastaigas gar jūru nav ieteicamas akūtā saslimšanas stadijā, bet tās ir vērtīgas atveseļošanās periodā.
Taujāta, cik jūtami skābekļa trūkums var ietekmēt cilvēka pašsajūtu un veselību, Z. Liepiņa atzīst - lielpilsētās dzīvojošie jau pieraduši pie relatīvas hipoksijas: «Lielākoties mēs hipoksiju nejūtam, bet tas ir stāvoklis, kad organismam pietrūkst skābekļa. Parasti par skābekļa badu organisms signalizē, kad izjūtam nogurumu, grūtības koncentrēties un sākam pastiprināti žāvāties, jo organisms meklē iespēju plaušās ievilkt vairāk gaisa. Pilsētā dzīvojošajiem skābekļa daudzums organismā vienmēr būs nedaudz mazāks nekā lauku vides iedzīvotājiem. To veicina ne tikai gaisa piesārņojums, bet arī, piemēram, darba vide, kur ir daudz biroja tehnikas, kas izdala papildu siltumu, un slikti ventilētas telpas ar pakešu logiem. Tas ir pilsētvides specifiskais aspekts, kas jāņem vērā, jo īpaši dzīvojot vai strādājot renovētajās ēkās, kur ir padomāts par energoefektivitāti, bet nav pievērsta pietiekama vērība ventilācijas nodrošināšanai. Šis aspekts pasliktina gaisa kvalitāti un, jāsaka arī, rada gaisa piesārņojumu. Tas var būt risks veselībai pat ar paliekošām sekām.»
Meži pasargā pilsētu
«Mežam kā ekosistēmai ir neatsverama loma klimata, ūdens režīma un ūdens kvalitātes regulēšanā, trokšņu un putekļu aizturēšanā, gaisa bagātināšanā ar fitoncīdiem un ēteriskajām eļļām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, vides ainaviskās un atpūtas vērtību radīšanā, jo parki, koku grupas un atsevišķi koki veic daļu no šīm būtiskajām funkcijām. Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt zaļās teritorijas piekrastes pilsētās, nesamazinot to esošo īpatsvaru,» uzsver Jūrmalas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vides aizsardzības vecākā speciāliste Ilze Černovska.
Gar Rīgas jūras līča piekrasti Jūrmalas pilsētā stiepjas Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops - mežainas piejūras kāpas. Tas ir priežu mežs uz kāpu reljefa, kas Latvijā sastopams tikai ap 1% no valsts teritorijas. «Šai meža zonai ir būtiska funkcija - pasargāt pilsētu no vējiem un smilšu ienešanas pilsētā. Mežs darbojas kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista ogļskābo gāzi no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Arī jūras gaisam ir labvēlīga ietekme. Bez minerālvielām tā sastāvā ir arī daudz negatīvi lādētu aerojonu, kurus veido jūras virsmas viļņošanās enerģija un saule. Jūrmalā plašās mežu, pļavu un ūdens teritorijas veicina noturīgi labu gaisa kvalitāti,» skaidro I. Černovska.
Vides aizsardzības speciāliste uzskata - plānojot pilsētas attīstību, būtiska ir sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības un velotransporta sekmēšana, jo tas ir svarīgs nosacījums labas gaisa kvalitātes saglabāšanā. «Tā kā potenciālie gaisa piesārņotāji ir ne tikai ražošanas uzņēmumi, bet arī mazās katlumājas un privātmāju apkures sistēmas, tad pašvaldībām un valstij būtu jāsekmē cilvēku informēšana par labākajiem pieejamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un jāveicina videi draudzīgāka tehnoloģisko risinājumu pielietošana ikdienā,» norāda I. Černovska.