Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -8 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Magda Riekstiņa

Atbildība sociālajos tīklos

Nesen Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt Niku Endziņu par vainīgu nacionālā naida kurināšanā saistībā ar viņa ierakstiem sociālo tīklu platformā Facebook, sodot viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Par to 23. septembrī vēstīja LETA. Jāpiebilst, ka Nika Endziņa vārds plašākai sabiedrībai kļuva zināms tieši saistībā ar skandālus raisošām izpausmēm virtuālajā vidē. Konkrētajā gadījumā būtiskā frāze, kam vērts pievērst uzmanību, ir "sociālo tīklu platformā".

Vajag pamatot lēmumus

Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 24. septembrī bija 316,7, Igaunijā – 462,1, bet Lietuvā – 506,8, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Jāatgādina, ka SPKC datus par dažādām valstīm publisko reizi nedēļā, un pēdējo nedēļu dati ļauj secināt gan to, ka Covid-19 izplatība aug, gan to, ka ne vien mūsu valsts, bet arī Baltijas kaimiņzemes unikālu, inovatīvu risinājumu pandēmijas apturēšanai nav atradušas. (Latvijā 26. septembrī kumulatīvais rādītājs pārsniedza 400.)

Plāno turpmāk strādāt globālā mērogā

Veselības uzņēmumu grupa Repharm plāno jaunu attīstības fāzi un ir izstrādājusi ceļvedi izaugsmes stratēģijai Fit for 2025. Par to Repharm vadības pārstāvji publiski paziņoja pagājušajā nedēļā.

Jauns risks valdībai

Saistībā ar vakcināciju pret Covid19 mūsu valstī izveidojusies paradoksāla situācija – vakcinējusies ir aptuveni puse no visiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem. 21. septembrī pirmo vakcīnu bija saņēmuši 51,7%, bet vakcināciju noslēguši 48,1% to Latvijas iemītnieku, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, vēsta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Ceļā uz vienotāku Eiropu

Ekonomisko kontrastu mazināšana Eiropas Savienībā (ES) bija viens no galvenajiem tematiem, par ko pagājušajā nedēļā tika spriests Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas norisinājās Strasbūrā Konferences par Eiropas nākotni ietvaros.

Pie pērtiķiem, granātāboliem un torņiem

Dienvidspānija ir kontrastiem bagāts reģions. Pilsētās ar vēsturisku šarmu apveltīti kvartāli sadzīvo ar vienveidīgu daudzstāvu namu rajoniem. Vidusjūras malā manāmi gan krāšņi ziedi un spilgti saulessargi, gan smilšaini liedagi un klinšaini stāvkrasti. Katoļu baznīcas slejas blakus modernas tolerances apliecinājumiem. Spāņu ugunīgais temperaments rod izpausmes kultūrā, bet attieksme pret Covid-19 pandēmiju ir tik mierīga, ka trāpīgs tās simbols varētu būt visapkārt redzamie relaksētie kaķi.

Lietuvas spēka faktors

Mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas ietekme Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek uzsvērta jau gadiem, it īpaši akcentējot tirdzniecības tīkla Maxima un ar to saistīto zīmolu, piemēram, e-veikala Barbora darbību. No Lietuvas Rīgā ir ienācis arī iepirkšanās centra Akropole zīmols, kas lietuviskajā versijā – Akropolis – jau iepriekš bija pazīstams Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos. Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš nesen atgādināja arī par to, ka "Lietuvas investoriem ir bijusi izšķiroša loma Rīgas biroju ēku tapšanā".

Beidziet politizēt vakcināciju!

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, par kuru jau daudz spriests, taču patlaban rodas iespaids, ka negācijas tikai pastiprinās. To ņemot vērā, tomēr ir jāklauvē pie politiķu sirdsapziņas, turklāt gan pie to politiķu, kuri ir atbildīgi par vakcinācijas īstenošanu, gan arī pie to, kuri nolēmuši savu elektorātu apvienot zem vakcīnu demonizēšanas karoga.

Svarīgi noturēt iedzīvotājus

Rīga ārvalstu investoru skatījumā ierindojas 35. vietā, atklāj starptautiskās kompānijas EY īstenotais pētījums par to, cik pievilcīgas ārvalstu investīciju veikšanai tuvāko trīs gadu laikā šķiet Eiropas pilsētas. Mūsu galvaspilsēta 35. vietu dala ar Viļņu, Bratislavu, Lodzu, Porto un Marseļu. Par investīcijām pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Stokholma, Frankfurte, Brisele un Parīze.

Iespējas un riski virtuālajā vidē

Interneta pieslēgums pagājušajā gadā bija 89,7% Latvijas mājsaimniecību, un regulāri, vismaz reizi nedēļā, internetu lietoja 86,9% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pētījums.

Vai tūrisms ir glābts?

Atbalsts Vidusjūras valstīm, kuru ekonomikā ļoti būtiska loma ir tūrismam, – tā Eiropas Savienības (ES) vadošajās institūcijās tiek raksturots ES digitālais Covid sertifikāts, kas 1. jūlijā tika ieviests uz gadu.

Izlēmīgas rīcības piemērs

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 2. septembrī sasaucis Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdi, aicinot valdības sociālos un sadarbības partnerus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kā kopīgiem spēkiem nodrošināt atvērtu tautsaimniecību rudens un ziemas periodā, informē Valsts kanceleja.

Būt izglītotai sabiedrībai

Tuvojoties 1. septembrim – jaunā mācību gada sākumam, likumsakarīgas ir pārdomas par jau pieaugušo līdzcilvēku izglītības kvalitāti. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2019. gadu rāda, ka tādu iedzīvotāju, kuri ieguvuši vienīgi pamatizglītību, īpatsvars Latvijā ir neliels, piemēram, 45–54 gadus veco cilvēku vidū – tikai 5,5%. Savukārt augstākā izglītība šajā vecuma grupā ir 31,8% iedzīvotāju. Arī citi dati apliecina – nav pamata apgalvot, ka mūsu sabiedrība būtu neizglītota.

Vajadzīgs plāns rudenim

Statistikas dati šovasar rāda, ka Covid-19 pandēmijas radītais trieciens mūsu valsts ekonomikai nav bijis tik spēcīgs, kā pieļāva skeptiskākie tautsaimniecības procesu analītiķi, turpretī sabiedrības šķelšanās un kašķēšanās par vakcināciju izrādījusies daudz intensīvāka, nekā tika prognozēts. Tas ļauj secināt, ka, lai gan pēc labklājību raksturojošajiem kritērijiem Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mūsu ekonomika tomēr ir vitāla un prot pielāgoties apstākļiem.

Pārspīlētā dalīšana ikdienā

Patlaban jau ir skaidri redzams, ka visai atšķirīgi politiķi, kurus apvieno tas, ka viņi atrodas ārpus valdošās koalīcijas, cer 14. Saeimā iekļūt, izmantojot pandēmijas un vakcinācijas pret Covid-19 tēmu. Teorētiski, jebkuram racionāli domājošam cilvēkam vajadzētu saprast, ka epidemioloģisko situāciju ietekmē ne jau tas, kā sauc partijas, kuras veido valdību, bet citi faktori, tomēr, kā izrādās, mūsu vidū ir līdzcilvēki, kuru attieksme pret valdošo koalīciju ir tik negatīva, ka viņi ir gatavi ticēt pat politiskajam Laimes lācim, kas sola uz burvju mājiena atjaunot tādu situāciju, kāda bija 2019. gadā.

Migrantu tēma atgriežas

Nelegālie migranti, kuri šovasar Lietuvā un Latvijā cenšas iekļūt no Baltkrievijas, ir aktualizējuši mūsu sabiedrībā reiz visai skaļos, bet Covid-19 pandēmijas laikā pieklusušos strīdus par bēgļu (šī jēdziena plašākajā nozīmē) uzņemšanu. Par šo tematu Latvijā daudz tika spriests ap 2014.–2016. gadu, kad toreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers runāja par patvērumu meklētāju sadalīšanu pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai tādā veidā sniegtu atbalstu dalībvalstīm Dienvideiropā, un pat kristīgi konservatīvo aprindu autoritāte – Romas pāvests Francisks –, uzstājoties ar runu Eiropas Parlamentā, uzsvēra, ka Eiropai ir "jāpieņem cilvēki, kas ierodas laivās, un viņiem jāpalīdz".

Būs jāatrod kompromiss

Strīdi par obligāto vakcināciju pret Covid-19 dažādām profesionālajām grupām, kā arī nesenais konflikts Valsts kontrolē, kur darbu atstāja Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, jo bija parakstījusi publiskoto un valsts augstākajām amatpersonām nosūtīto 150 personu vēstuli, kas saistīta ar Covid-19 tēmu, liek domāt, ka nodarbinātības jomā par aktualitāti kļūst t. s. kovidlojalitāte.

Viesnīcu bizness izjūt pārmaiņas

Covid-19 pandēmija ir devusi smagu triecienu visai ceļojumu industrijai, turklāt ne tikai tūroperatoriem un pasažieru pārvadātājiem, bet arī viesnīcām.

Kam krīze ir izdevība?

Jebkura krīze ir arī izdevība – šāda frāze bieži dzirdama saistībā ar situāciju, ko radījusi Covid-19 pandēmija. Konkrētu uzņēmumu un arī nozaru 2020. gada finanšu dati, ko publisko gan aģentūra LETA, gan kompānija Lursoft, gan vēl citi informācijas avoti, rāda, ka vismaz īstermiņā ieguvēji ir informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi un visas tās jomas, kuras gan var, gan arī prot preces un pakalpojumus pārdot attālināti.

Vērojami būtiski algu kontrasti

Lai saprastu, ka sabiedrību maldinošs ir dažu politiķu un valsts iestāžu darbinieku bieži kultivētais apgalvojums, ka Latvijā valsts sektorā ir zems atalgojums, bet privātajā sektorā – augsts, ir vērts ielūkoties datos, ko apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, (CSP) un arī pētījumā, ko, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, veikusi kompānija Lursoft.

Atbildība par obligātumu

Visai temperamentīgās un asās diskusijas, ko Latvijas sabiedrībā raisa vakcinācija pret Covid-19, šajā vasarā ir kļuvušas par dominējošu aktualitāti sociālajos tīklos, kā arī dažādu mediju sižetos un slejās. Racionāla izvēle, protams, ir vakcinēties, taču vērojams arī, ka tiem, kuri nevakcinējas, ir cilvēciski saprotami argumenti, kas saistīti ar vecumposmu, veselības stāvokli un dzīvesveidu, piemēram, var saprast, ka vakcinēties nesteidzas jauni, introverta rakstura lauksaimnieki, kuru veselība ir lieliska, vai cilvēki, kuriem vismaz pašu subjektīvajā ieskatā reiz, ilgi pirms Covid-19 parādīšanās, slikta pašsajūta bijusi pēc kādas citas vakcīnas. Taču pavīd arī sazvērestības teorijas, kurās sajaukta kopā politika un epidemioloģija, un tiek tiražēts apgalvojums "valdība mums grib ieriebt, liekot vakcinēties".

Bez drosmīgām idejām neiztikt

Covid-19 pandēmijas laiks liek domāt radoši un veidot inovatīvus tūrisma piedāvājumus. Lai tūristi kādā galamērķī uzturētos ilgāk par pāris stundām, ir svarīgi, lai tur būtu pieejamas laika pavadīšanas iespējas ceļotājiem ar dažādu gaumi. Savukārt daudzveidīgi piedāvājumi nav īstenojami bez uzņēmumu un pašvaldību sadarbības. Šādi secinājumi izskanēja diskusijā Koprade tūrismā – kā konkurēt sadarbojoties?.

Vienojošais veiksmes faktors – eksports

Lai gan Covid-19 pandēmija ir radījusi nestabilitāti visā tautsaimniecībā, tomēr biznesa finansēšana nav apstājusies. Diena pagājušajā nedēļā jau vēstīja par finansējumu lauksaimniecības uzņēmumiem un par šo uzņēmumu attīstības plāniem. Šoreiz, tēmu turpinot, – par finansējumu rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas reģionos, un šo uzņēmumu izaugsmes iecerēm.

Pārdalīšana nav risinājums

Diskusijās par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kam uzmanību pievērsa no 1. jūlija ieviestā nodokļu reforma, tiek piemirsts kāds būtisks aspekts – lai pēc iespējas augtu VSAOI iemaksātās summas, svarīga ir ne tikai likme un nomaksas nosacījumi, bet arī ienākumu lielums.