Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Magda Riekstiņa

Trūkst uzticēšanās valdībai

Nesen Latvijas Banka nāca klajā ar secinājumiem par ēnu ekonomiku, īpaši akcentējot aplokšņu algas. No ekspertu atziņām izriet, ka mūsu valstī aplokšņu algu maksāšana ir izplatīta uzņēmumos, kuros ir neliels darbinieku skaits un zems oficiālā atalgojuma līmenis. Tiesa gan, netiek apgalvots, ka aplokšņu algu vispār nav milzīgos uzņēmumos un dāsni atalgotu darbinieku vidē. Eksperti pieļauj, ka aplokšņu algas figurē 8% lielo uzņēmumu un ka augstu ienākumu saņēmēju grupā neoficiālās piemaksas veido 6% no oficiālās algas.

Pagrieziena punkts

Tuvojas 15. decembris, kad arī privātajā sektorā klātienē strādājošajiem darbiniekiem nepieciešams Covid-19 sertifikāts vai vismaz jābūt veiktai vakcinācijai un tikai jāgaida sertifikāta saņemšana.

Ļoti samudžināti noteikumi

Covid-19 sertifikātu pārbaude pēdējā laikā ir kļuvusi par ikdienu. Gan tirdzniecības, gan pakalpojumu, gan vēl citu nozaru darbinieki pārbauda sertifikātus, un paralēli tam no uzņēmēju vides nāk informācija, ka valsts dienesti savukārt pārbauda, vai pārbaudītāji veicamās pārbaudes īsteno precīzi.

Interneta lavīnas efekts

Pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi, vakcinācija pret Covid19, situācija uz Polijas–Baltkrievijas robežas – tās ir tikai dažas no tēmām, kas pēdējā laikā raisījušas diskusijas par to, kādu informāciju saņem sabiedrība un kā šī informācija tiek uztverta.

Izstādes EXPO tēls un jēga

Saistībā ar to, ka nesen – 27. novembrī – pasaules izstādē EXPO, kas norit Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), notika Latvijas Nacionālā diena, šai izstādei, kura sākās jau 1. oktobrī, tika pievērsta īpaša uzmanība. Sociālajos tīklos virmoja dažādas dzēlības par to, cik jēgpilna vispār ir EXPO apmeklēšana, bet ar izstādi saistītie sabiedrisko attiecību vēstījumi akcentēja tikai pozitīvo. Tā sakot, kā jau parasti, – sociālajos tīklos tiek pausts viedoklis "Viss ir slikti!", sabiedrisko attiecību kampaņās – "Viss ir brīnišķīgi!".

Neiestigt vēlmju domāšanā

Aizvadītajā nedēļā, kad Austrijā jau bija ieviesta mājsēde un ierobežojumi ietekmēja dzīvi arī citās valstīs, kāda relīze par starptautisku pasākumu Somijā sākās ar vārdiem "pasaule palēnām atgriežas ierastajā pirmspandēmijas režīmā", radot visai ironisku iespaidu. Tiesa gan, tajā pašā laikā informācijā par Eiropas Savienības mēroga diskusijām, kas plānotas vairākās valstīs, daudz reālistiskāk tika norādīts, ka joprojām jārēķinās ar Covid-19 radīto nestabilitāti.

Virtuālo pārspīlējumu riski

Aptuveni piecu mēnešu laikā Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, uzrādīšana un QR koda nolasīšana ir kļuvusi par ikdienu, padarot mūsu dzīvi aizvien digitālāku.

Ceļā uz lielāku labklājību

Latvijā 2070. gadā būs lielāka labklājība nekā patlaban tad, ja tiks celts izglītības līmenis. Tas secināts pētījumā, ko veikusi kompānija SKDS.

Jāstiprina klasiskie mediji

Dezinformācija patlaban īpaši vērienīgi izplatās digitālajā vidē, sociālie tīkli vēl pagaidām ir necivilizēti džungļi, turklāt problēma tā, ka ne tikai sociālo tīklu lietotāji, bet arī normatīvā regulējuma veidotāji un lēmumu pieņēmēji novērtē par zemu dezinformācijas ietekmes spēku.

Gan pareizi, gan greizi soļi

Tātad ir nolemts – sākot ar 15. novembri, tiek atcelti stingrie ierobežojumi jeb lokdauns, kas mūsu valstī bija spēkā no 21. oktobra.

Bez sertifikāta neesi gaidīts

Latvijas sabiedrībai jāgatavojas tam, ka no 15. novembra publiskā sektora darbiniekiem, kā arī visiem tiem, kuriem darbā jāsastopas ar lielu cilvēku skaitu, jābūt Covid-19 sertifikātam, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu. Savukārt visiem klātienē strādājošajiem sertifikāts būs nepieciešams no 15. decembra, turklāt gan publiskajā, gan privātajā sektorā. (Detalizēta informācija atrodama vietnē covid19.gov.lv un Valsts darba inspekcijas mājaslapā).

Aktualitāte – digitālais eiro

Valdība šajā nedēļā uzklausīja informāciju par Eiropas Centrālās bankas digitālā eiro projekta izpētes sākšanu. Ierēdnieciskais definējums ir tāds, ka digitālais eiro būs "tā turētāja prasība pret eirosistēmu digitālā formā". Latvijas Bankas pētījums Maksājumu radars atklāj, ka par digitālo eiro ir dzirdējuši 29% mūsu valsts iedzīvotāju.

Atkal sašķeltības piemērs

Latvijas iedzīvotāji bieži un nereti arī pamatoti kritizē gan valdošo koalīciju par haotisku lēmumu pieņemšanas procesu, gan jaunos politiskos spēkus par bezatbildību, kultivējot nevakcinēšanos pret Covid-19.

Valsts atbalsts un vakcīnas

Diskusiju raidījumos un sociālo tīklu virtuālajos plašumos notiekošās kaujas pēdējā laikā vērpjas ap vakcinācijas tēmu. Kā jau bijis ar daudzām tēmām, arī šoreiz agresīvu pārspīlējumu netrūkst abu virzienu galējo radikāļu izpausmēs. Lai arī racionāla izvēle ir vakcinēties pret Covid-19, tas, ja kāds nav vakcinējies, nenozīmē, ka būtu noniecināms viss, ko šis cilvēks ir paveicis savā profesionālajā jomā. Taču pasludināt nevakcinēšanos par brīvības izpausmi un lamāt tos cilvēkus, kuri vakcinējušies, noniecinot viņu zināšanas un sasniegumus, arī ir visai destruktīva rīcība.

Valsts tēls Covid-19 laikā

Laiku pa laikam Latvijā tiek aktualizēts temats par valsts tēlu. Jāatceras, ka valdības sēdē 31. augustā tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ziņojums, kas paredz, ka "Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus".

Valdība un antivakseri

Mūsu valdībai ar vakcinācijas pret Covid-19 organizēšanu īpaši labi nav veicies.

Migrācijas lielie paradoksi

Eiropas Savienībā (ES) vērojama sabiedrības novecošana – pensionāru īpatsvars pieaug, iedzīvotāju vidējais vecums palielinās, jauniešu, kas sāk savu karjeru, skaits samazinās.

Vienā laivā ar Igauniju

Ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija mūsu zemē bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs.

Jaunieši un finanšu prasmes

Jaunieši lieliski orientējas digitālajos risinājumos, un viņu vidū interneta lietotāju īpatsvars ir ļoti augsts.

Vakcinēšanās kā atbalsts

Ierobežojumus, kas tiek ieviesti patlaban, lakoniski var raksturot ar vārdu "kompromiss". Valdība pieņēmusi tādus lēmumus, lai ikviena no atšķirīgi domājošajām sabiedrības grupām nebūtu ļoti iepriecināta, bet nebūtu arī ļoti vīlusies.

Lentīšu griešanas fani

Nedēļā, kad aktualizēts temats par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, mediķi brīdina par veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un vienas diennakts laikā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums, no kādas, šķiet, paralēlās pasaules pienāk vēstis par dažādiem tā dēvētajiem lentīšu griešanas pasākumiem ar valsts un pašvaldības augstu amatpersonu piedalīšanos.

Birokrāti šķeļ sabiedrību

Līdz ar oktobra sākšanos daudziem iedzīvotājiem ir pienācis laiks maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) atbilstoši nosacījumiem, kas ieviesti no 1. jūlija.