Uzņēmēju tēls un politika

To apliecina gan premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) nesenajam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) adresētie pārmetumi, ka ministrs pakļāvies uzņēmēju lobija interesēm, gan politologa Filipa Rajevska vairākiem medijiem, to vidū arī Dienai, sacītais, ka daudzi vēlētāji nav sajūsmā par uzņēmējiem.

"Ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada minists" – šādus premjerministra vārdus, kas izskanējuši Latvijas Radio, citē LETA. Nevar noliegt, ka Covid-19 pandēmijas gados no biznesa vides tiešām ir nākušas savdabīgas izpausmes. Piemēram, apgalvojums, ka ierobežojumi jāmazina, jo Latvijas iedzīvotāji brauc uz Igaunijas akvaparkiem, ticis minēts vietā un nevietā, turklāt arī tagad, kad ierobežojumi sen atcelti, latvieši brauc uz akvaparkiem kaimiņzemē. Taču savdabīgas izpausmes nākušas arī no politiskās elites. Te jāatceras bēdīgi slavenie aizliegto preču saraksti, skopošanās, lemjot par atbalsta piešķiršanu Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā, kā arī haotiskais vakcinācijas sākums. Pandēmija ir radījusi daudz grūtību gan uzņēmējiem, gan politiķiem, gan kopumā sabiedrībai, un pārmest ministram, ka viņš ar nozaru organizācijām veidojis dialogu, nevis noslēdzies birokrātiskā augstprātībā, īsti taisnīgi nav.

Savukārt runājot par politologa norādi, ka vēlētājiem uzņēmēji nepatīk un tāpēc uzņēmēji nevar cerēt uz spožiem panākumiem Saeimas vēlēšanās, te būtu, par ko padomāt pašiem uzņēmējiem. Līdz šim parasti uzņēmēja publiskais tēls bija tāds, ka tas ir cilvēks, kurš neatlaidīgi un drosmīgi cīnās par sava biznesa interesēm, ir gatavs uzņemties atbildību un riskēt, ir apveltīts ar ekstravertu komunikācijas stilu, taču nereti arī pārspīlē ar ārišķīgu panākumu demonstrēšanu un uzbāzīgām, sevi un savu biznesu slavinošām aktivitātēm. Loģiski, ka tas atbaida vēlētājus, kuriem ir svarīgi, lai tiktu pārstāvētas viņu intereses.

Taču ir jāņem vērā, ka pandēmijas gadi un likumsakarīgā paaudžu maiņa maina arī uzņēmēju tēlu. Patlaban uzņēmēju lokam piepulcējas tādi jaunākās un vidējās paaudzes cilvēki, kuru bizness ir digitāls un starptautisks, birojs – tikai viena telpa sapulcēm, saziņa ar darbiniekiem un biznesa partneriem notiek gandrīz tikai virtuāli, bet uzņēmuma iespaidīgais apgrozījums un ne mazāk iespaidīgā peļņa balstās uz informācijas tehnoloģijām. Laiks rādīs to, vai šiem jauna tipa uzņēmējiem būs ambīcijas iesaistīties politikā un, ja būs, vai vēlētāji par viņiem balsos.