Dailes teātrī mūs sagaida tāda sezona, kāda vēl nav bijusi. Pirmizrāžu birums jau ir sasniedzis Eduarda Smiļģa pirmos gadus, kad viņš taisīja līdz 40 pirmizrādēm sezonā. Latvijas kultūras kanonā no Dailes teātra ietilpst Smiļģa teātris, Pētera Pētersona teātris, Arnolda Liniņa teātris un arī izcilā Martas Staņas Dailes teātra ēka – visskaistākā teātra modernisma ēka Eiropā. Ņemot vērā to, ka aktieri Lidija Pupure, Olga Dreģe un Juris Strenga ir piedzīvojuši gan Smiļģa, gan Liniņa, gan Pētersona teātra ēru, mums radās ideja par Dailes kanonu – vakar notikušajā preses konferencē sacīja Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs.
Koncertzāle Cēsis no 18. līdz 26. septembrim aicina uz jau septīto starptautisko festivālu Čello Cēsis, kas šogad savus klausītājus pārsteigs ar festivālam īpaši veidotām programmām plašā muzikālo žanru spektrā, bet ar vienojošu elementu – nepārspējamo mūzikas instrumentu čellu. Rudenī Cēsīs pulcēsies mūziķi no Argentīnas, Lielbritānijas, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas un, protams, Latvijas, lai kopā ar klausītājiem svinētu patiesus čellmūzikas svētkus.
"Mājās pie spoguļa spēlēt? Tam nav jēgas," – Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa izrādē Krizantēmas piedzīvo saviļņojošu atkalsatikšanos ar skatītāju
"Pirmkārt, gribu mūs visus apsveikt ar olimpisko medaļu! Esmu patiešām lepns, ka šie čaļi no nekā, ja tā drīkst teikt, ir tikuši līdz pašai, pašai augšai. Tas man liek daudz ko pārdomāt, ko var izdarīt ar milzīgu darbu un gribasspēku," – vakar, 29. jūlijā, Latvijas Nacionālā teātra 103. sezonas atklāšanas preses konferencē sacīja teātra direktors Jānis Vimba.
"Reizē ir minimālisma dizains un saturs. Tas ir ļoti interesants apvienojums," – pārliecībā par mākslinieku Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna rokrakstu vienojas viņu izstādes Tūlīt kuratori Inga Šteimane un Tomass Pārups
Mums praktiski visas izstādes tiek taisītas, ļoti lielā mērā domājot par vietu. Visu vasaru Mākslas stacijā Dubulti skatāma Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde Tūlīt
"Ja raksti romānu, vari nodarboties ar jautājumiem, uz kuriem īstenībā atbildes nav," – rakstniece Kristīne Želve, pabeigusi savu Grosvaldiānu, uzsver, ka priekšplānā viņai ir bijušas mākslinieciskās ambīcijas – "huligānēšanās" ar valodu un stilu
"Banalitāte ir ļoti stiepjams jēdziens. Man liekas, ka tās vairāk ir bailes no romantikas," saka režisors Regnārs Vaivars, kurš Dailes teātra lielajai skatuvei pārrakstījis un iestudējis Remarka Trīs draugus
Neraugoties uz dīvainajiem laikiem, ceļojošais kultūras festivāls Võnge šovasar tomēr varēs norisināties. Pasākums notiks jau pēc nepilna mēneša, 2. un 3. jūlijā Tervas pagastā, Soglemegi, topošā Mulgi piedzīvojumu centra atrašanās vietā. Festivāla norises vieta atrodas tikai 43 km attālumā no Valgas – informē rīkotāji.
"Mēs abas neesam daudzrakstītājas, un mēs abas esam lēnrakstītājas," – rakstniece Ilze Jansone, rakstot romānu par rakstnieci Ilzi Šķipsnu, ir saskatījusi daudz līdzīgā.
"Man liekas diezgan nereāli, ka māksliniekam ir tikai pieci labi darbi," saka Inga Ģibiete, izdevniecības Neputns sērijas Lielā mākslas klasika grāmatu māksliniece, pabeigusi kolosāli apjomīgo darbu – māksliniekam Niklāvam Strunkem veltīto vairāk nekā 800 lapaspušu biezo grāmatu.
Par godu dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 27. maijā no plkst. 10 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference Vizma Belševica un vārda brīvība.
Līdz maijam Ruckas Mākslas rezidenču centrā norisinājās divas mākslinieku rezidences, kurās piedalījās 13 mākslinieki no 10 dažādām valstīm. Viņu uzmanības lokā bija Cēsu vēsture un ikdiena, vides jautājumi, alternatīvi pārtikas avoti un citas saistītās tēmas, arī Ruckas muiža un parks. Mākslinieku radītie darbi šobrīd skatāmi brīvdabas izstādē Apslēptie dārgumi, kas Ruckas parkā būs apskatāma visas vasaras garumā.
Mākslas zinātniece un kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne uzsver, ka laikmetīgie zinātnieki nepēta un neinterpretē faktus, lai "būtu skaistāk" un "lai latvieši būtu bijuši bagātāki".
Mācījusi latviešu valodas gramatiku, izjaucot un saliekot valodu kā šujmašīnu, un atklājusi tās netveramo dvēseli – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece saņem balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.
Paziņojums, ka Gunārs Bībers saņems Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu, sociālajos tīklos izraisīja spontānu prieka vilni. Savam cienītajam un mīlētajam pasniedzējam, sauktam par Bīberīti, uzgavilēja neskaitāmi studenti vairākās paaudzēs.
Gandrīz katrā Eiropas valstī ir izstrādāta lasīšanas veicināšanas stratēģija ar mērķi īstenot izglītības, kultūras un labklājības jomu ciešu sadarbību lasīšanas popularizēšanā un kvalitatīvas literatūras un bibliotēku pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Latvijā to īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka, un nav zināma cita lasīšanas iniciatīva ar tik plašu ģeogrāfisko pārklājumu kā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai – 2020. gadā tās bija 604 bibliotēkas Latvijā un 68 diasporas centri 29 pasaules valstīs, aptverot 20 000 lasītāju lielu auditoriju.
Jura Strengas un Ilonas Brūveres kopīgi radītais piezīmju un sarunu koncentrāts nepretendē atklāt lasītājam "īsto Strengu" un beidzot izstāstīt "visu, visu".
"Ja tās būtu tikai mīlestības vēstules, es neliktos ne zinis," saka mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, sakārtojusi gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules savam dzīves un mākslas liktenim – Felicitai Pauļukai.
Sekojot sauklim Priekos un bēdās, arī šogad Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) nominētie autori pulcēsies lasījumos, kas notiks tiešsaistē 8. un 15. aprīlī plkst. 18.30.
Ulža Bērziņa vārdā nosauktais kontinents. Pārspīlējums? Nebūt ne – kā citādi lai nodēvē Ulža Bērziņa apmēram pusgadsimta laikā sadarīto. Ar ierasto bibliogrāfiju vai darbu uzskaitījumu šai gadījumā nav iespējams izlīdzēties, runa ir par ko plašāku – kultūrslāņiem vai kontinentiem.