Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamību stiprināt sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā. 2006. gadā Latvijas dendrologi apmeklēja Ukrainas parkus un botāniskos dārzus, iedibinot draudzīgas attiecības ar Ukrainas kolēģiem.
Krimas liepa Latvijā ir svešzemju koku suga, precīzāk sakot, parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds, kas kā kultivārs dendroloģijā tiek izdalīts no 1838. gada. Gada koka izcelsmes areāls ir Austrumukrainas teritorija, Krima.
Koks sasniedz 25 m augstumu un veido aptuveni 8–10 m platu, pārkarenu, cilindriskas formas zaru vainagu. Īpašā koka pazīme ir 5–10 cm garās, spīdīgās olveida lapas ar īsu nosmailotu galotni, kas koku izceļ apkārtējo vidū. Lapas plātne pie pamata izteikti asimetriska, kaila virspuse un bālāk zaļa apakšpuse ar brūnganu matiņu pušķiem dzīslu stūros. Ziedkopā 3–7 ziedi. Latvijā zied pēc parastās liepas, ziedi samērā lieli ar intensīvu smaržu jūlija beigās, augusta sākumā.
Koki veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, ir piemēroti augšanai pilsētas apstākļos, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību. Krimas liepu mēdz jaukt ar Kaukāza liepu (Tilia dasystyla Stev.), kam atšķirībā no Krimas liepas lapas apakšā dzīslu stūros matiņi ir balti, nevis brūngani.
Šī ir viena no skaistākajām liepām, ko Latvijā audzē jau no XIX gadsimta beigām, vairāk izplatīta Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Neskatoties uz labo ziemcietību un citām īpašībām, koka taksons apstādījumos sastopams nepamatoti reti. Krimas liepa ir Latvijas kokaudzētavu sortimentā, un biedrība aicina šos skaistos kokus plašāk izmantot apstādījumos kā soliterus, grupu un ceļmalu stādījumus.
Kokiem, sākot ar 1,9 m stumbra apkārtmēru, ir īpaši aizsargājamu koku – dižkoku – statuss. Dižākās Krimas liepas Latvijā sasniedz aptuveni 2,5 m stumbra apkārtmēru.