Jaņa Šternberga tik pat kā neaptveramā, dažādās krātuvēs un kolekcijās izkaisītā māksla, kas radīta mūžā, kas nedaudz īsāks par 20. gadsimtu, un, ko, protams, ietekmēja sabiedrība, kurā viņš darbojās, ir nozīmīga daļa no latviešu mākslas vēstures.
Mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača pētījums par latviešu grafiķi un mākslas pedagogu Jani Šternbergu (1900–1981) daudzpusīgi atklāj līdz šim maz izzinātas personības biogrāfiju un profesionālo darbību. Mūža pirmajā pusē akadēmiski izskolojies un izkopis savu izcilo grafiķa talantu, Šternbergs Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un mūža nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs nerimtīgos radošos eksperimentos nonāca pie saviem sietspiedes tehnikā radītajiem smilšu rakstiem.
“Viņa grafikas tehniku pārvaldīšana un amatnieciskā nostrādātība ir izcila vērtība mūsdienu izplūdušajā, tik pat kā bez kritēriju mākslas pasaulē. Faktiski Šternberga daiļradē pat nav īsta lūzuma, tai kļūstot vien nosacītākai, jo kopš jaunības trenētā vingrā roka (arī mūža nogalē), pat spontāni radītos darbus dara kārtīgi nobeigtus,” tā grāmatas autors Jānis Kalnačs.
“Par savu oriģinālāko sniegumu, kas izraisījis daudz pārrunu un intereses, pats meistars uzskata savus smilšu rakstus, ciļņu un grafikas saliedējumu, maiņas un iznīcības simbolu. Manipulējot ar plāksnei uzbērtu alumīnija oksīda smilšu saujiņu, lietojot irbuli, pirkstus, dažādus rīkus, Šternbergs uzbur zīmējumus, līniju vijumus, ciļņu formas neizsmeļamā dažādībā. Tā ir brīva rotaļa ar formu pasauli, brīnumainu, fantāzijas un vingras, meistariskas rokas radītu,” tā Šternbergu raksturo mākslas zinātnieks Jānis Siliņš.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un valsts pētījumu programmas Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai projekta Latvijas kutlūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS atbalstu.
Grāmatu var iegādāties Neputna galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv.