Iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos es sēdēju Daugavas stadionā starp deju lieluzveduma Māras zeme skatītājiem un aizdomājos, kā es veidotu scenogrāfiju šādam pasākumam, – atminas arhitekts Didzis Jaunzems (arhitektu birojs DJA), kuram šoreiz ir iespēja savas ieceres realizēt dzīvē. Viņš ir šī gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma Mūžīgais dzinējs scenogrāfijas koncepcijas autors un scenogrāfs. Uzvedums ir ticis iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot Latvijas apceļotāja pieredzēto, sajusto un secināto, ko arhitekts kopā ar kolēģiem ir izteicis arī vizuālajā valodā. "Deju lieluzveduma scenogrāfiju veido sešas simboliskas joslas (virzība, jaunrade, kultūra, dzīvesziņa, mantojums, tradīcijas), kas nāk no sāniem un kā kamolā savijas stadiona centrā, radot mūžīgo dzinēju," stāsta Didzis Jaunzems, ar kuru satiekamies nedēļu pirms gaidāmajiem koncertiem. Tie notiks piektdien un sestdien, 7. un 8. jūlijā. Daugavas stadiona zālienā ir izvietoti aptuveni trīs simti dažāda veida moduļu, no kuriem tiks saliktas šīs sešas baltas krāsas lentes jau izveidotajā septiņpadsmit metru augstajā sastatņu konstrukcijā. Caur tiem deju lieluzvedumā tiks spīdinātas gaismas, atklājot skatītājiem aizmugurē nodrukātās rakstu zīmes. Mākslinieki ir izvairījušies no konkrētu zīmju izmantošanas un veidojuši jaunas, neitrālas zīmes.
Pieredzes apkopojums
"Mēroga ziņā šis ir mūsu iespaidīgākais darbs, kam seko Latvijas simtgades kulminācijas pasākumam Abas malas radītā scenogrāfija Arēnā Rīga," par sava arhitektu biroja DJA projektiem saka tā dibinātājs Didzis Jaunzems. Viņš atzīst, ka Mūžīgais dzinējs ir kļuvis par biroja iepriekšējos projektos gūtās pieredzes apkopojumu. Pirmo reizi Dziesmu un deju svētkos deju lieluzvedumā tiks izmantots ekrāns – tas papildinās to rīku krājumu, kuri palīdzēs nodot skatītājiem vēstījumu gan deju laikā, gan arī intermēdijās, kad Jaunā Rīgas teātra aktiera Andra Keiša pavadībā varēs apceļot Latviju, iepazīstot dažādas vietas un tradīcijas un visiem kopā meklējot atbildi uz jautājumu, kas dzen latviešus uz priekšu un liek viņiem dziedāt un dejot.
"Es pats esmu dziedājis korī un piedalījies aizpagājušajos Dziesmu un deju svētkos," atklāj Didzis Jaunzems, kuram šī nav pirmā saskarsme ar svētku kustību arī kā scenogrāfam. Pirms septiņiem gadiem viņš ir projektējis Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas skatuvi, radījis vairāku tautas deju kolektīvu koncertu scenogrāfiju un tuvu iepazinies ar šo kultūru un tās uzturētājiem. Tas viņam ir palīdzējis īstenot arī 2023. gada vērienīgo projektu. Gatavojoties lieluzvedumam Mūžīgais dzinējs, Didzis Jaunzems ir noskatījies savu priekšgājēju veikuma ierakstus un konsultējies ar Reini Suhanovu, kurš veidojis iepriekš pieminētā deju lieluzveduma Māras zeme scenogrāfiju. "Reinis ieteica dažas lietas un dalījās pieredzē. Tas bija ļoti noderīgi, lai saprastu, ko šajā stadionā var izdarīt gan tehniski, gan vizuāli, kad skatītāji atrodas daudz tālāk no scenogrāfijas nekā operā vai citos pasākumos," norāda Didzis Jaunzems. Viņa komandai par labu ir spēlējusi jau drīz gaidāmā Daugavas stadiona rekonstrukcija, kas devusi izdevību nojaukt betona sienu uz dzelzceļa pusi un daudz brīvāk rīkoties ar sastatņu konstrukcijas apjomu.
Nedaudz eksperimentu
Didzis Jaunzems stāsta, ka jau tuvākajā laikā ir gaidāms scenogrāfijas darbības mēģinājums, lai veiktu pēdējās korekcijas, jo tik vērienīgus projektus nav iespējams izveidot citviet un pārbaudīt pirms nonākšanas stadionā. "Pirms tam mēs veidojam simulācijas, un iepriekšējo projektu pieredze sniedz priekšstatu par galarezultātu aptuveni deviņdesmit procentu apmērā, bet pārējo var ieraudzīt tikai dzīvē. Tas vienmēr ir nedaudz eksperiments," skaidro arhitekts.
Eksperiments būs arī īpaši izveidotā skatītāju tribīne Dziesmu un deju svētku virsvadītājiem un deju kolektīvu vadītājiem, lai viņi nepaliktu aizskatuvē gan vārda tiešajā, gan pārnestajā nozīmē. Tā būs kā tilts starp skatītājiem un dejotājiem, kuri rindās uznāks uz laukuma un savīsies kopējā dejā. "Tas bija vēl viens elements, par kuru bija jādomā, veidojot scenogrāfiju, lai tā būtu ne tikai skaista, bet arī funkcionāla un dejotājiem būtu ērti parādīties un nozust no šī laukuma," uzsver Didzis Jaunzems un piemetina, ka viņam joprojām tik daudzu dejotāju apvienošanās un rakstu zīmju veidošana priekšnesuma laikā esot grūti izprotama zinātne un brīnums.
Vēl viens arhitektu biroja DJA īstenotais Dziesmu un deju svētku objekts ir skatuve Esplanādē, kur šajās dienās notiek dažādi pasākumi. "Mēs to nosaucām par Raiņa Zaļo skatuvi," atklāj arhitekts. Projekta autori ir integrējuši Raiņa pieminekli skatuves konstrukcijā, kurā sakarinātas speciāli darinātas kastes ar nokarenajiem augiem un kuru ietver parkā augošie koki. Iespējams, skatuve šeit varētu palikt uz ilgāku laiku, nekā iecerēts, kā tas savulaik ir noticis ar DJA projektēto kultūrvietas Hanzas perons terasi Vasaras perons.
Ļaušanās straumei
Runājot par nākotnes plāniem, Didzis Jaunzems uzsver, ka pašlaik viņa komandu interesē daudzveidīgi projekti un pasākumu scenogrāfijas viņu darbībā kļūst arvien mazāk. "Vienu brīdi veidojām ļoti daudz operas iestudējumu scenogrāfijas visā pasaulē, un tas sāka atgādināt darbu pie konveijera un nedaudz apnikt," atzīst arhitekts. Pašlaik viņa vienīgais darbs šajā jomā ir tepat Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kur tiek veidota scenogrāfija horeogrāfa Raimonda Martinova baleta iestudējumam Džungļu grāmata (pirmizrāde notiks nākamajā sezonā).
Didzis Jaunzems stāsta, ka arī turpmāk neatteiktos no vērienīgas scenogrāfijas radīšanas stadionos un arēnās, bet paralēli tam viņa komanda ir sākusi strādāt ar ekspozīcijām, vides objektiem, arhitektūras un citiem projektiem. "Pirms mēneša uzvarējām Daugavpils Centrālā parka metu konkursā," saka arhitekts. Līdz parkiem biroju DJA ir aizvedusi vides objektu veidošana (viens no tiem ir Čiekurs Jaundubultu skvērā). Pēc DJA projekta tiek īstenots Ludzas pilsdrupu labiekārtojums un tiks sākta Gulbīšu parka izbūve Gulbenē. "Sapratām, ka ir jāļaujas straumei un jārealizē dažāda veida projekti, integrējot tajos savu arhitektūras pieredzi scenogrāfijā un scenogrāfijas pieredzi arhitektūrā, kuras pieredzēšanu savā ziņā arī var veidot kā iestudējumu," piebilst Didzis Jaunzems.