Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Janvāris, māsas un svārstības. Lielā Kristapa pasniegšanas ceremonija noslēgusies ar uzvarētājiem un drosmīgiem paziņojumiem

Svētdien Rīgas cirkā norisinājās Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps svinīgā pasniegšanas ceremonija, kurā triumfēja režisora Viestura Kairiša kinodarbs Janvāris par jauniem kinematogrāfistiem, kuru stāsts ļauj pārcelties vairāk nekā trīsdesmit gadu senā pagātnē un vienlaikus rosina domāt par brīvības un tās nosargāšanas tēmu mūsdienu situācijā.

To piesauca arī režisors savā politisku notikumu uzlādētajā pateicības runā, saņemot balvu par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu. Kopumā Viestura Kairiša veidotais kinodarbs tika pie piecām statuetēm. Tajā skaitā kategorijās Labākais aktieris galvenajā lomā (Kārlis Arnolds Avots), Labākais filmas mākslinieks, Labākais kostīmu mākslinieks un Labākais montāžas režisors.

 

Nemierīgie prāti

Par labāko spēlfilmas režisori tika izraudzīta Linda Olte par sociālo ģimenes drāmu Māsas, kas vēsta par divām bērnunamā uzaugušām māsām Anastasiju un Diānu, kurām paveras iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. "Aiz viņu stāsta ir tūkstošiem citu bērnu likteņi," uzsvēra režisore, kura to radījusi, balstoties uz patiesiem notikumiem, apkopojot pieredzi, kurā dalījušies bērnunamu bērni, darbinieki, adoptētāju ģimenes no Latvijas un Amerikas, kā arī sievietes, kas dažādu iemeslu dēļ par saviem bērniem nav spējušas parūpēties pašas. Šī spēlfilma sagādāja balvu arī Ivetai Polei kategorijā Labākā aktrise otrā plāna lomā, savukārt kategorijā Labākais aktieris otrā plāna lomā uzvarēja Toms Auniņš par darbu brāļu Laura un Raita Ābeļu trillerī Nemierīgie prāti.

Par labāko aktrisi šajā vakarā tika nosaukta Marija Luīze Meļķe par lomu režisora Matīsa Kažas jauniešu drāmā Neona pavasaris. Tā vēsta par studenti Laini, kura nonāk Rīgas pagrīdes reivu scēnā, iemīlas Gundā un atklāj savu seksualitāti. "Man ir ļoti žēl, ka es nevaru pieņemt šo Lielo Kristapu, jo tas ir valsts līmeņa apbalvojums par darbu, kurā es attēloju meiteni, kādu realitātē šī valsts atsakās aizstāvēt," paskaidroja aktrise, kura atteicās no balvas, kamēr netikšot pieņemts kopdzīves likums.

 

Tās nav zeķes

Trīs Lielos Kristapus ieguva režisores Signes Baumanes animācijas mūzikls Mans laulību projekts par mūžīgo jautājumu: kas ir mīlestība? Kā to atrast un saglabāt? Tas plūca laurus kategorijās Labākā animācijas filma, Labākais animācijas filmas režisors un Labākais animācijas filmas mākslinieks. Šī kinodarba producents Roberts Vinovskis nolasīja režisores īsziņu, kurā viņa atzīmēja faktu, ka visas Lielajam Kristapam nominētās animācijas filmas ir veidojušas sievietes režisores, un veltīja šo balvu visām savām kolēģēm.

"Animācija bieži vien tiek noniecināta un salīdzināta ar zeķu vai cimdu adīšanu, bet animācija ir unikāls, jaudīgs līdzeklis, kā izstāstīt sarežģītus stāstus, drūmu pagātni parādīt humora gaismā," norādīja Signe Baumane, kuras kinodarbs pagājušā gada rudenī iekļuva starp pieciem pretendentiem uz Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā Labākā animācijas filma.

 

Māte valsts

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu tika izvēlēts režisores Ievas Ozoliņas veikums Mana māte valsts par stāsta galvenās varones Unas pārdzīvojumiem, meklējot četras māsas, kuras bērnībā šķirtas adopcijas rezultātā. Savukārt īpašo žūrijas atzinību labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas kategorijā izpelnījās režisores Kristīnes Briedes veikums Svārstības par mūsdienu latviešu luterāņu garīdzniecēm, kas savā dzimtenē Latvijā vēlas kalpot par mācītājām.

"Tas ir darbs, kas skatītājam ļauj ielūkoties nezināmā, slēgtā vidē, vienlaikus izceļot tajā valdošo nevienlīdzību, aicinot izvērtēt status quo neaizskaramību," raksturoja žūrija, kuras sastāvā darbojās režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, režisors Edmunds Jansons, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, kinokritiķe, FIPRESCI biedre Kristīne Simsone un goda locekle aktrise Laila Robiņa (ASV).

 

Dažādas paaudzes

Par labāko daudzsēriju filmu tika nosaukta režisora Armanda Zvirbuļa krimināldrāma Krimināllieta iesācējam pēc leģendārā latviešu rakstnieka, detektīvu meistara Andra Kolberga romāna motīviem, par labāko debijas darbu – režisores Elzas Gaujas dokumentālā filma Tikmēr Lucavsalā. Tās autore ieguva arī laikraksta Diena un izdevuma KDi speciālbalvu par šo, kā arī par savu debiju spēlfilmu žanrā Mamma vēl smaida ar lielisku aktrišu trio.

Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā šogad saņēma Alvis Lapiņš (1946). Viņš ir viens no radošākajiem un spilgtākajiem latviešu kinodramaturgiem, kura filmogrāfijā ir vairāk nekā 20 scenāriju pilnmetrāžas kinodarbiem. Šajā sakarā ir jāpiebilst, ka līdz šodienai portālā Filmas.lv ir pieejama Lielajam Kristapam veltīta programma, ko var skatīties visā pasaulē. Tajā ir ietverta arī Alvja Lapiņa filmu izlase līdzās Nacionālās kino balvas 2021. gada laureātu kinodarbiem un režisora Rolanda Kalniņa filmu retrospekcijai In Memoriam.

Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē Lielaiskristaps.lv.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Izdots monogrāfisks mākslas albums Ludolfs Liberts

Apgāda Neputns apjomīgo darbu sērijā Lielā mākslas klasika tapis fundamentāls izdevums: monogrāfisks mākslas albums Ludolfs Liberts. Sastādītāja un galvenā redaktore Laima Slava. Autoru kolektīvs. Gr...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja