"Lai stiprinātu nacionālo identitāti un veicinātu iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, ir jāveido filmas, kas stāsta par mūsu cilvēkiem, Latvijas vēsturi un valstiski svarīgiem notikumiem. Īpaši nozīmīgi šobrīd ir palielināt nacionālās kultūras īpatsvaru informācijas telpā, kad dažādās platformās jūtam ideoloģisku spiedienu no austrumiem. Esmu gandarīta, ka budžeta sarunās izdevās piesaistīt papildu finansējumu kino nozarei, un arī pēc simtgades filmu programmas būs iespēja uzņemt jaunas pilnmetrāžas filmas," uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.
Latvijas kino, īpaši pēdējos gados, ir ļoti pieprasīts. Piemēram, jau pirmā simtgades filma „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” trīs nedēļu laikā ir pārspējusi skatītāju skaita rekordus, kļūstot par vislabāk apmeklēto ģimenes filmu pēdējo 25 gadu laikā. To apmeklējuši jau vairāk nekā 35 tūkstoši skatītāju, kas ģimenes filmu žanrā ir vērā ņemams skaits.
Līdztekus kinoteātriem, kur Latvijas filmas pērn noskatījās teju 200 000 skatītāju, pieaug arī skatītāju skaits, kas novērtē latviešu filmas televīzijas kanālos. Kopumā Latvijā producētas filmas televīzijā pērn skatītas 3 786 669 reižu.
Filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei ieguldītais finansējums jau ir pierādījis, ka Latvijas filmu nozares kapacitāte un jauda ļauj arī ilgtermiņā nodrošināt daudzveidīga nacionālā satura veidošanu. Turklāt, palielinot Latvijā ražoto filmu skaitu, palielinās arī nacionālā kino tirgus daļa kinoteātros, kas līdz šim ir bijusi mazākā Baltijā.
Papildu finansējums ir svarīgs arī nozares ilgtspējīgai attīstībai. Programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei projekti turpina pierādīt Latvijas profesionāļu darbu starptautiskā līmenī, jo arvien vairāk filmām tiek piesaistīts līdzfinansējums dažādu valstu kino institūciju konkursos un fondos. Kopprojektu veidošana veicina Latvijas kino eksportspēju un ļauj demonstrēt mūsu kino arī ārvalstu iedzīvotājiem.
Tāpat papildu piešķirtais finansējums ļaus nostiprināt kino industriju, ļaujot tai kāpināt pienesumu Latvijas tautsaimniecībā, piesaistot arī ārzemju kino veidotāju grupas, kas varētu uzņemt savas filmas Latvijā, kur izmaksas ir krietni zemākas nekā Rietumeiropas valstīs. Šis ir ļoti perspektīvs virziens, jo jau pēdējo četru gadu laikā Latvijas kino veidotājiem ir izdevies tautsaimniecībai piesaistīt vairāk nekā 6 miljonus eiro.