Nedaudz patētiskais Vima Vendersa filmu skates nosaukums Debesis pār Vimu Vendersu atvasināts no izcilā vācu režisora pirms trīsdesmit gadiem radītās filmas Debesis pār Berlīni nosaukuma kā atgādinājums par vienu no būtiskākajiem viņa darbiem. Tā ir filma par eņģeli, kurš izvēlas cilvēka dzīvi, filma par Berlīnes mūri, kurā poētiska, melodramatiska tēlainība iesakņota laikmeta skarbajās reālijās – vēl dzelzs priekškara sašķeltajā Berlīnē.
Savulaik, 80. gadu vidū, šī filma atstāja satricinošu iespaidu gan ar savu akcentēto metaforismu, gan melnbaltā un krāsu attēla kontrastu, kas skatītājam ļāva pasauli vērot ar eņģeļa acīm – pēkšņi iegūt vai zaudēt spēju pasauli ieraudzīt krāsās. Visdrīzāk pašam Vimam Vendersam nebūtu nekas iebilstams pret patētiku. Viņš vienmēr ir domājis lielās kategorijās, izmantojis spilgtas, ietilpīgas metaforas, un viņš joprojām pārstāv to kino paaudzi, kura kino mediju izmanto lielo patiesību atklāsmēm, eksistenciālu jautājumu risināšanai, vēstījumiem, kas pārsniedz šauras žanriskas robežas un reālistiskus, sadzīviski atpazīstamus ikdienas rāmjus.
Venderss bija un būs
Vims Venderss ir viens no visu laiku pazīstamākajiem Vācijas kinorežisoriem un spilgtākajiem talantiem, tāpēc liels gods, ka 11. decembrī plkst. 16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē būs iespēja viņu satikt. Viņš stāstīs par savu daiļradi un filmām. Vendersa vizīte ir saistīta ar Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju, kas 13. decembrī notiks uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Kā jau rakstīts ne reizi vien, šogad Rīga ir kļuvusi par Eiropas Kinoakadēmijas partneri ikgadējās ceremonijas organizēšanā. Vims Venderss ir šīs organizācijas vadītājs kopš 90. gadu beigām, savulaik viņš bijis arī Eiropas Kinoakadēmijas dibināšanas (tās galvenā mītne ir Berlīnē) iniciators.
Vima Vendersa filmu programma ļaus iepazīt vai varbūt no jauna satikties ar viņu vispirms jau kā ar izcilu kinorežisoru un tikai pēc tam kā Eiropas Kinoakadēmijas šefu. No kurienes nāk Venderss? Viņš ir viens no tā dēvētā Vācijas jaunā kino pārstāvjiem, kas ienesa savu redzējumu Vācijas kino 60.–70. gadu mijā līdzās laikabiedriem Verneram Hercogam, RaineramVerneram Fasbinderam, Folkeram Šlēndorfam un citiem. Šī talantīgo režisoru paaudze ir izturējusi laika ritu – tikai Fasbinders sadedzināja sevi ātri un nesātīgi, savukārt Vims Venderss un Verners Hercogs joprojām darbojas ļoti aktīvi.
Pēdējos gados Vims Venderss ir piedzīvojis radošu renesansi – viņa veidotās dokumentālās filmas atklāj jaunas nianses radošajā darbā un karjerā. Spilgts pierādījums ir dokumentālā filma Pīna, kurā Venderss izmantoja 3D tehnoloģiju un kura spoži attaisnoja šo tehnoloģisko atrakciju, padarīja to par māksliniecisku izteiksmes līdzekli. Filma par vācu horeogrāfi Pīnu Baušu kļuva par izcilu Vendersa sasniegumu. Kaut tikpat interesants un, jā, nu jau arī kinovēsturē kanonizēts ir Vendersa klasiskais posms – filmas, kurās izveidojies un nostiprinājies viņa kā Eiropas filmu autora rokraksts.
Vientulības zona
Filmu programmu 28. novembrī plkst. 18 sāks viena no Vendersa slavenākajām filmām Parīze, Teksasa, kas viņam 1984. gadā atnesa Kannu festivāla Zelta palmas zaru un starptautisku atpazīstamību. Tas vispirms ir vizuāli iespaidīgs, smeldzīgi skaists vēstījums par vientulību un sarautām attiecībām. Stāsts par mēmu dīvaini Trevisu, kurš uzrodas Teksasas tuksnešainajā ainavā no nekurienes un saļimst. Pēcāk Trevisa izcelsme tiek noskaidrota, viņu uzmeklē brālis, kurš par Trevisu neko nav dzirdējis pēdējos četrus gadus. Treviss ticis uzskatīts par mirušu, bet viņa mazais puika Hanters jau ir iejuties Trevisa brāļa un viņa sievas ģimenē. Pamazām Treviss tiek izšūpots no mēmuma un vientulības zonas, viņš atgriežas pasaulē, pateicoties bērnam, ar kuru būvē attiecības no nulles punkta. Tomēr viņš turpina meklēt sievieti, kuras dēļ bijis pazudis pēdējos četrus gadus.
Vendersa kino garšu veido gan sižeti, stāsti, kuros ir pietiekami daudz jēdzienisko balto plankumu, telpas, kas atvērtas skatītāja interpretācijai (kā jau tas pieklājas Eiropas autorkino, kas apzināti retina vēstījumu un atslābina cēloņsakarību saites), gan viņa filmu īpašais vizuālais veidols – kadra zīmējums, kurā Vendersam un viņa filmu operatoram (nereti tas ir nu jau pasaulslavenais Robijs Millers) izdodas ietvert gan eksistenciālu skaudrumu, gan estētisku izsmalcinātību.
Īpašas ir Vendersa attiecības ar Ameriku, un Parīze, Teksasa šajā aspektā ir viena no zīmīgākajām viņa filmām: kaut arī darbība notiek Amerikā, nosaukumā ir iekodēta Eiropas klātesamība. Eiropas un Amerikas kultūrtelpas saskarsme un suverenitāte, kopīgais un atšķirīgais ir tas, kas Vendersu interesējis vienmēr. Ne velti Parīze, Teksasa vizuāli atgādina vienu no visamerikāniskākajiem žanriem – vesternu. Plašās horizontāles – tuksnešainie klajumi un debesjums pāri tiem – tās ir ainavas, kas pazīstamas no vesterniem. Taču Parīze, Teksasa nekādi nav saistāma ar vesterna žanru, kaut Venderss nereti lieto tā vizuālos kodus.
Līdzīgas atsauces ir izmantotas arī festivāla programmā iekļautajā filmā Neklauvē (2005), kurā galvenais varonis – Sema Šeparda tēlotais kinozvaigzne, mačo krīzē – satiek savu meitu, par tās esamību viņš, protams, līdz šim nav nojautis.
Pasūtījuma slepkava un eņģeļi
Venderss ir režisējis vienu no amerikāņu detektīvliteratūras autores Patrīcijas Haismitas romāniem (viņas grāmatas mīlēja arī Alfreds Hičkoks): Vendersa filma Amerikāņu draugs (1977) ir laba detektīvliteratūras ekranizācija, kurā darbojas Haismitas iecienītais varonis Riplijs (lomā kulta aktieris Deniss Hopers) un savijas mākslas viltotāju pasaules pieredze, letāla slimība un pasūtījuma slepkavību motīvi. Filmas darbība gan pamatā risinās Eiropā – Hamburgā un Parīzē. Letāli slimais varonis (viņu spēlē viens no iemīļotākajiem Vendersa aktieriem Bruno Gancs, viņš ir arī eņģelis filmā Debesis pār Berlīni) savu mierīgo eksistenci – gleznu ierāmēšanu – nomaina pret algota slepkavas misiju – galu galā viņam vairs nav ko zaudēt. Viņš var tikai iegūt – lielu naudu, ko atstāt sievai un bērnam. Amerikāņu draugs būs skatāms 29.IX plkst. 19.
Vēl viena Vendersa filma, kas tapusi starp Eiropu un Ameriku, ir Alise pilsētās (1974) – viens no režisora agrīnajiem darbiem, kas stāsta par žurnālistu, kurš Ņujorkas lidostā iepazīstas ar Alisi un viņas māti un kļūst par mazās meitenes pavadoni viņas vecmāmiņas meklējumos. Filmas seanss – 29.XI plkst. 16.30.
Filmu par eņģeļiem Debesis pār Berlīni (1987) jau pieminēju. Jāsaka gan, ka eņģeļi šajā filmā ir divi – Kasiels un Damiels. Turklāt Vendersam ir divas filmas par eņģeļiem pilsētās vai uz zemes – Debesis pār Berlīni un Tālu prom, tik tuvu! (1993), kas ir turpinājums stāstam par eņģeli Kasielu un viņa zemes gaitām. Programmā skatāmas abas šīs filmas (30.XI plkst. 14 un plkst. 19).
Lai tuvāk iepazītu Vima Vendersa personību, lieti noderēs dokumentālā filma Par kādu, kurš devās projām – Vima Vendersa agrīnie gadi, kas ir septītā autorkino festivāla piedāvātā filma līdzās sešiem paša Vendersa darbiem.
Pirms katras filmas būs īslekcijas, kuras lasīs Viktors Freibergs, Daira Āboliņa, Anita Uzulniece un Dita Rietuma. Tieši šādu formātu – viena režisora darbu izlasi plus lekcijas – izvēlējies Autorkino festivāls Debesis pār Vimu Vendersu. Pērn, ja atminaties, pirmais Autorkino festivāls notika somu kino autora Aki Kaurismeki zīmē. Šogad ir visas iespējas iedziļināties Vima Vendersa pasaulē. Festivālu piedāvā Gētes institūts, Kinoskola un Splendid Palace.
Autorkino festivāls
Debesis pār Vimu Vendersu
Filmu skate kinoteātrī Splendid Palace 28.–30.XI (biļetes EUR 4)
Vima Vendersa lekcija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 11.XII plkst. 16 (ieeja brīva)