Jaunlatviešu kustības centrs lielā mērā bija Tērbatas Universitāte Igaunijā, tagadējā Tartu, kur liela daļa jaunlatviešu studēja. Tomēr par viņu tālaika idejiskajiem radiniekiem un domubiedriem jaunigauņiem zinām samērā maz. Lai tuvāk iepazītos gan ar vieniem, gan ar otriem, Imanta Ziedoņa muzejs aicina uz brīvdabas izstādi Tuvie – nepazīstamie: Igaunija, Latvija un Krišjānis Barons. Tā jebkurā laikā līdz pat maija beigām apskatāma Rīgā, Sporta ielā 2, Sporta 2 kvartāla pagalmā.
Izstādi veidojusi Imanta Ziedoņa muzeja komanda kopā ar māksliniekiem, pētniekiem un kuratoriem no Igaunijas. Izstādē var sastapt jaunlatviešus un viņu līdzgaitniekus no Igaunijas – rakstnieku, igauņu laikraksta Postimees dibinātāju Johanu Voldemāru Jansenu, skolotāju, vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem igauņu nacionālajā atmodas kustībā Karlu Robertu Jakobsonu u. c.
Krišjānis Barons starp abām nācijām ir kā tilts. Studiju gados viņš kājām mēroja 800 km garo ceļu no Tartu līdz mājām Dundagā, bet pērnvasar to projektā Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu atkārtoja 65 izcilas mūsdienu personības, iejūtoties Dainu tēva ādā un gājumu iemūžinot dokumentālajā filmā. Izstāde Tuvie – nepazīstamie: Igaunija, Latvija un Krišjānis Barons ir daļa no šī projekta, kurā kopš pagājušā gada īstenoti arī vairāki citi kultūras notikumi, lai stiprinātu nacionālo pašapziņu un ikvienam liktu aizdomāties par savām saknēm un nacionālajām vērtībām. Piemēram, projekta ietvaros pārizdota un papildināta Krišjāņa Barona un citu latviešu 1859. gadā sarakstītā ģeogrāfijas grāmata Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Vēsturiskais Krišjāņa Barona gājums iemūžināts mūsdienu maršruta kartē, tapusi orientēšanās spēle Ziedonis. Barons. Tautasdziesma, bet Sporta 2 kvartālā, kultūrvietā Augtuve ikviens var apskatīt tēlnieces Leas Davidovas-Medenes veidotā Krišjāņa Barona pieminekļa kopiju, kā arī iestādīt savu tautasdziesmu.
Bet par brīvdabas izstādi Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende saka: "Līdz ar mūsu ceļa Tartu–Dundaga sākumu šo izstādi atklājām Igaunijas Nacionālajā muzejā, tā veicinot abu valstu sadarbību un interesi vienai par otru. Pēc tam izstāde nonāca Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču otrais pandēmijas vilnis to apturēja. Esam neizsakāmi priecīgi, ka izdevies izstādi pielāgot ārtelpām un atvērt to mūsu Rīgas mājās – Sporta 2 kvartālā."