Instalācija veidota kā stāsta turpinājums gleznai, kas attēlo brikšņos nozudušus dārza rūķus, no sērijas “Nenotikušās izstādes: Brikšņi”, kā arī pirms dažām nedēļām veidotajai instalācijai “NOZUDUŠIE II”, kas permanenti apskatāma aizaugušajā mājā uz Annenieku ūdenskrātuves. Nav zināms, vai rūķi nozuduši paši vai tie nozaudēti.
Māksliniece par izstādes tēmu saka: “Ekspozīcijā pārdomāju dārza rūķu tiesības, cerot, ka mana mākslinieciskā iecere nevienu no tiem neaizvainos un nesaņemšu aizrādījumus no kādas no daudzajām dārza rūķu aizsardzības institūcijām (Dārza rūķu aizsardzības asociācijas, Dārza rūķu aizsardzības apvienības vai Starptautiskās dārza rūķu aizsardzības asociācijas).”
Ar gnomingu – dārza rūķu izzagšanu no to īpašnieku mājām vai dārziem un to atgriešanu “mežonīgajā dabā”, tādējādi tos atbrīvojot, - māksliniece ir nodarbojusies tikai daļēji. Aizaugušajā mājā nozudušais dārza rūķis nav ticis nozagts, bet gan iegādāts Depo veikalā. Atbrīvots, un tagad noskatās garām braucošajās mašīnās, kas viena aiz otras, steidzīgi vai nesteidzīgi slīd pa nesen atjaunoto Liepājas šoseju. Bet ļoti iespējams, ka tas nozudis un atrodas jau kur citur. Vientuļnieki dārza rūķi pieprasa īpašu vērību. Dārza rūķis dzīvojot aptuveni 350 līdz 500 gadu, savu briedumu līdzīgi kā cilvēks sasniedzot 40 gadu vecumā. Izrādās, ka ne rūķu veģetārismā balstītā diēta, pārtikā uzņemot lielākoties dārzā pieejamos labumus, ir tā, kas nodrošina šo bagātīgiem gadiem apveltīto rūķa mūžu, bet gan tieši maģiskās spējas, kas tiem nenoliedzami piemīt.
Sandra ierasti veido glezniecībā balstītas lielformāta instalācijas, kas skatītāju kā lēnā kino ved no viena stāsta pie nākamā. Izstāde būs apskatāma uz nenoteiktu laiku.