Daiga Rudzāte, RLMT direktore: “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas komanda ir pārliecināta, ka māksla ir instruments, kas veicina sarunu, diskusiju un piederības sajūtu; ka mūsdienu pasaulē tā ir universāla valoda, kas palīdz saprasties un izprast sevi un dzīvi. Mēs tiecamies veidot vidi, kur laikmetīgā māksla tiek uztverta ar atvērtību, uzmanību un cieņu – kā nozīmīga sabiedrības domāšanas daļa, nevis nišas parādība. 2026. gada sezona iezīmēs virzību uz starptautisko dialogu, vienlaikus stiprinot Latvijas mākslas stāstus un personības.”
Vēl šogad RLMT tiks atklāta mākslinieka Leonarda Laganovska lielformāta izstāde “Tīrs griezums” (Lielajā zālē). Savukārt Riharda Vītola “Ekotopijā” (Mazajā zālē) dabas novērojumi savīsies ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs: “Pēdējos pāris gadus sadarbībā ar dažādām mākslas organizācijām veidojam Rīgas kā laikmetīgās mākslas centra tēlu. Man ir liels prieks un lepnums, ka arī mūsu pašu Rīgas laikmetīgās mākslas telpa ar jaunu vadības komandu un lielām ambīcijām palīdzēs šo stāstu veidot. Es ticu, ka īsā laikā šī kļūs par vietu, ko katrs ārzemju viesis iekļaus savā obligāti apskatāmo vietu sarakstā. Novēlu jums ļoti veiksmīgu jauno sezonu un uz sadarbību!”
Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks: “Rīgai ir jākļūst par laikmetīgās mākslas pieturvietu Ziemeļeiropā un ar Daigas Rudzātes pievienošanos Rīgas pašvaldības kultūras profesionāļiem es teiktu, ka laikmetīgā māksla Rīgā ir uzlikta uz drošām un stabilām sliedēm. Daudz ir runāts par to, ka laikmetīgā māksla Latvijā ir pelnījusi savu muzeju. Par to nav ne mazāko šaubu, bet apzināmies, ka paies vēl kāds laiks līdz tiksim pie muzeja ēkas. Kamēr mēs uz to ejam, Rīgai ir sava laikmetīgās mākslas telpa, tajā ir jaudīga komanda un visi kopā – kā no mākslas profesionāļu, tā no politiķu pozīcijām – dosim laikmetīgajai mākslai Rīgā labu grūdienu.”
2026. gadā programmā līdzās Latvijas mākslinieku personālizstādēm un tematiskām grupu ekspozīcijām būs skatāmi arī nozīmīgi starptautiski notikumi. Ginta Gabrāna izstāde “Pārvērtības” (kurators Artūrs Virtmanis) pievēršas cilvēka un mākslīgā intelekta mijiedarbībai, savukārt Andra Brežes objekta “Aploks” rekonstrukcija atklās jaunu ciklu “Milži”, kas veltīts Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķiem un viņu mantojuma aktualizēšanai. Tā ietvaros nākamā gada rudenī būs skatāma arī Sarmītes Māliņas veidotā ekspozīcija “Skatīšanās no malas” – darbs, kas pirmo reizi bija eksponēts izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940.-1990.”. Rīgas Fotogrāfijas biennāle (kuratore Inga Brūvere) pētīs attēla nozīmi digitālajā laikmetā, bet multimediālā grupas izstāde “Emociju pratība” (kuratores Una Meistere un Daiga Rudzāte), kas ir arī veltījums ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025), pozicionēs mākslu kā spoguli un pašizziņas instrumentu, tiecoties paraudzīties uz emocionālo pasauli no zinātnes, medicīnas un ikdienas dzīves skatpunkta. Savukārt Grieķijas laikmetīgās mākslas izstāde “Vienmēr saule” (kuratore Marina Fokidis) piedāvās Vidusjūras reģiona skatījumu uz gaismas, klimata un kultūras mijiedarbību. Mazajā zālē būs skatāmas arī dzejnieces un performanču mākslinieces Jeļenas Glazovas un jaunās mākslinieces Elizabetes Andersones personālizstādes, kas paplašinās uztveres, skaņas un telpas robežas.
RLMT vīzija līdz 2028. gadam paredz stiprināt sadarbību ar Latvijas Mākslas akadēmiju un citām kultūras institūcijām, attīstīt jauno mākslinieku programmu un veidot plašāku starptautisko sadarbību. 2027. gadā Rīgā tiks eksponēta Latvijas paviljona izstāde 61. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē, ļaujot skatītājiem piedzīvot pasaules līmeņa mākslas notikumu Rīgas centrā. Nozīmīgu RLMT darbības daļu veidos arī izglītības programmas, lekcijas un diskusijas, kas plānotas ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par laikmetīgās mākslas procesiem un stiprinās saikni starp mākslu un skatītāju.
“Rīgai ir svarīgi piedāvāt daudzveidīgu un kvalitatīvu saturu, kas iedvesmo gan pilsētas iedzīvotājus, gan viesus. Laikmetīgā māksla ir nozīmīga šīs pieredzes daļa – tā rosina domāšanu, rada emocijas un veido dialogu ar skatītāju. Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas jaunā identitāte un ambiciozā programma ir lielisks papildinājums pilsētas kultūras dzīvei, kas stiprina Rīgas tēlu kā radošu un atvērtu Eiropas metropoli,” Linda Pede, Starptautiskā mārketinga un sadarbības pārvaldes vadītāja un direktora vietniece.
RLMT jauno vizuālo identitāti izstrādājis mākslinieks Reinis Dzudzilo, akcentējot skatīšanās un redzēšanas pieredzi kā RLMT darbības metaforu.
Logotipa pamatā ir kāpņu griezuma motīvs – simbols kustībai starp virszemi un pazemi, starp apziņu un neapzināto, starp ikdienu un mākslu. Šis tēls atsauc atmiņā Orfeja ceļu – došanos lejup un atgriešanos ar cerību, kas iemieso mākslas spēju pārveidot un pacelt. RLMT vizuālais tēls atspoguļo ideju par skatīšanos kā aktīvu darbību – spēju ieraudzīt ne tikai formu, bet arī domas un sajūtas, kas to pavada. “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas identitātes zīme tiek veidota, koncentrējoties uz valodu, nosaukumu un uzrakstot katru tā vārdu. Šajā zīmes uzstādījumā tiek akcentēts “Rīgas Mākslas telpai” pievienotais un precizējošais vārds ar “L” burtu – Laikmetīgā. Vārdu izvietojums divos paralēlos stabiņos norāda uz acu pāri - skatīšanos, kur katra acs redz vienu un to pašu, bet redzēšana saplūst vienā tagadnes līnijā un punktā – vārdā “Laikmetīgā”. Identitāti papildina vēl viena cita zīme, sauksim to par – zīmējums/vēstnieks. Tā ir no galvenās identitātes patstāvīgi dzīvojoša zīme. Brīva, ar roku zīmēta. Zīmējums atklāj kāpņu fragmentu, kāpņu griezumu. Lai nokļūtu Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas ir jādodas lejup pazemē, gluži kā Orfejam pēc Eiridīkes. Un pēc tam augšup, cerībā izvest mīļoto. Lūk, šāds ceļa fragments – lejup un augšup – ir ieraugāms zīmējumā. Vai skatītājs Orfejs raudzīsies sev pār plecu, atgriežoties virszemē?” tā Reinis Dzudzilo.
Telpas arhitektoniskā identitāte tiks veidota saskaņā ar arhitekta un mākslinieka Paula Rietuma iecerēm, radot vienotu skatītāja pieredzes vidi – atvērtu, funkcionālu un mūsdienīgu. Plānota arī publiskās zonas paplašināšana, izveidojot atpūtas un izglītības zonu, kā arī jaunu kases un ieejas risinājumu, kas veidos ievelkošu pāreju starp pilsētas ritmu un izstāžu telpu. Tiek izstrādāta arī konferenču zāles koncepcija, kas nākotnē ļaus rīkot lekcijas, diskusijas un starptautiskas konferences, padarot RLMT par pilnvērtīgu kultūras komunikācijas centru.
2025. gada nogalē pieejama būs arī RLMT jaunā tīmekļa vietne, kas piedāvās piekļuvi aktuālajai programmai, izstāžu arhīvam un izglītības iniciatīvām.