Ieva Zībārte: Nākamajā gadā ceru uz kultūras žurnālistikas izaugsmi, arhitektu un mākslinieku paškritiku

Nezinu , cik un ko ir sagrābušies Gaiļi, bet Kalinkas sit pelnīti, jo tas kā šī famīlija pēc Zolitūdes saka drudžaini izpārdot un izdāvināt savus n- tos miljonu vērtos īpašumus( glauns viesu nams Staiceles pusē)un autiņus vien jau kaut ko liek secināt par viņu ne visai tīro biznesu.Un tur no arhitektūras kā mākslas nav ne smakas.....Biznesam viss tiek cepts augšā pēc konteinerkastīšu principa .....

nu kur tu veci te ar savu kūti pa vidu spraucies! Cik stāvu ir tai kūtij, funkcijas, dizains, lopiem kādi labturības apstākļi? It kā mēs nezinātu,kādas tik visādas kūtis nemēdz būt.

Jā un atceramies visi,ka dzīvojam sabiedrībā, kurā 40 % bērnu dzivo uz nabadzibas sliekšņa - nabadzibas risks - tā laikam tas saucās ES statistikā. Tāpat - bardaks drausmīgais izglītības sistēmā, kā es sapratu - izglītības ministram no tam zatleristam, tam privātās dzivesvirpuļi bija pāri visam un smaids spļāviens par izglītību. Tā kā - lai jau Ieviņa dara darbu, lai izdodās, bet mans velējums būtu,ka tas dotu labumu visai sabiedrībai, nevis tikai šaurai inteliģentu saujiņai.

tad kāpēc mums nepietiek ar jēdzienu "civilizācija", lai apzīmētu to, kas cilvēku atšķir no pārējās dabas? Ar ko jēdziena "kultūra" apzīmētā realitāte atšķiras no jēdziena "civilizācija" aprakstītās realitātes? Lai gan principā piekrītu, ka šeit un vispār itin bieži (Skaisles jau pieminētajā Gundegas Laiviņas ekskursā, piemēram) latviešu plašsaziņas līdzekļos par kultūru mēdz saukt to, ko drīzāk būtu jāsauc par "mākslām". Piemēram, kas mainītos pēc būtības, ja TV raidījumu "100g kultūras" pārdēvētu par "100 g mākslas"? Jo arī mākslas ir tas, kas cilvēku atšķir no pārējās dabas un nenoliedzami pieder pie civilizācijas, tomēr mākslas nav tikai civilizācija vien. Tur ir klāt vēl kas daudz grūtāk definējams, jo mākslas ietver sevī no vienas puses gan jaunrades aspektu, gan arī vienkāršu tehniku, prasmi kaut ko darīt un paveikt.

Palasi, ko teica M.K. - tieši un precīzi. Man nebij tik daudz laika izpausties. Tas, ko es girbēju pateikt, - diemžel pie mums joprojām kultūŗas dzīves (ieskaitot arhitektūŗu u.c. jomas) vērtējumus nosaka KLIĶES pozīcija, proti, tas, pie kura loka pieder intervējamais / aprakstāmais. Ir tie, piederīgie, kurus slavēs par jebkuru sūdu (atvainojos), un ir tie, kuri var darīt, ko darīdami, vienalga viņus nories pirmo sargsuņi... dažbrīd - pozicijas dēļ, tāpēc, ka tā vajag, dažbrīd - vienkārši aiz inerces.

Ragana, izlasīju un sāku smieties. Godavārds, man patīk , ko Tu raksti, piekrītu, bet šoreiz iztēlojos Tevi nevis kā skaistu raganu, bet kā niknu tantuku, kam liec priekšā ko gribi - kā nav labi, tā nav. Zini,es domāju, ka Ieviņa par tiem žurnālistiem tomēr gudri un pareizi saka. Manos vērojumos - cilvēki kultūrai un garīgumam ir atvērti kā izkaltusi zeme lietum - padod tikai. Un te ir tā milzīgā nozīme - izglītībai visos līmeņos -sākot ar bērnudāzru, beidzot ar žurnālistiem. Tikko Gundegu Laiviņu kāds intervēja un manuprāt,slikti intervēja - kārtējā bezbērnu dāmīte - 5 izrādes sliktas, viena laba, masu māksla slikta, izredzēto māksla laba - nu kaut kāds tāds - pa gaisu vien , pa gaisu vien. Ja mēs ar Tevi, ragana būtu kultūras žurnālistes, lūk, tad tik mēs uzceltu līmeni, cita dzīvošana būtu. Bet tagad jāar smagais komentāru lauks, to nu galigi nevar atmatā atstāt.

... un, paldies, ar seksu man viss kārtībā (un kā rāda pase, vecenīte vēl neesmu) :P vienkārši - pēdējā laikā tā piegriezies tas pīļdīķisms; tā vietā, lai viens otru atbalstītu, kā to dara citas nācijas, tie, kas attiecīgajā brīdī pie šprices vai rūkšanas savā nenormāli viedajā snobismā iekāpj ceļa rullī un aiziet, attīra sev ceļu. Jautājums tikai - kad visi būs norullēti, ko tad? Lepnā vientulībā pa superšoseju?