Savā autobiogrāfijā Pēckarš. Krāsas. Jaunība Jāzeps Pīgoznis atklāj, kā četrdesmito gadu beigās ieradies Rīgā, mācījies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un pēc tam Mākslas akadēmijā, kā darbojies studentu vides veidošanā. "Ja zīmē, tad zīmē ar visu sirdi un dvēseli, bet, ja esi aizgājis uz balli, tad dejo un izjūti dzīves garšu! Citādi no tevis iznāks sausiņš vai tikai amatnieks," raksta mākslinieks. Tas ir stāstījums par Jāzepa Pīgožņa jaunības gadiem, mācībām, dēkām un kurioziem, nebēdnībām un mīlestību.
"Grāmatā sniegts arī precīzs laikmeta raksturojums par pēckara gadiem, kad radošo garu centās ierobežot ideoloģijas uzspiestās prasības un par nacionālajām idejām pat visniecīgākajā to izpausmē draudēja visbargākais sods," atgādina kultūrvēsturniece un viņa meita Ieva Pīgozne, kura atzīmē, ka grāmata ir sarakstīta viegli uztveramā, bagātā un trāpīgā valodā. Tekstu papildina plašs oriģinālo fotoattēlu klāsts, kā arī viņa agrīno un vēlāko mākslas darbu katalogs, kurš autoram ir pirmais pēdējo desmit gadu laikā.
Savukārt no 16. septembra līdz 4. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmajā stāvā būs skatāma Jāzepa Pīgožņa jubilejas izstāde Krāsas un līnijas. Tajā būs eksponēti mākslinieka pēdējo desmit gadu laikā tapušie darbi - gleznas, kurās sastopamas gan raksturīgās Latvijas ainavas dažādos gadalaikos, gan tālāku ceļojumu iespaidi un citi motīvi. Izstādē iekļautas arī grāmatu ilustrācijas, ar kuru starpniecību autors ir pazīstams gandrīz visiem septiņdesmito un astoņdesmito gadu bērniem. Tās apmeklētāji Krāsās un līnijās atradīs arī sev labi zināmus, lasītus - un skatītus - darbus.