Skulptūras, gleznas un baznīcas - aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Baznīca ir mākslinieciski augstvērtīgs eklektisma stila arhitektūras paraugs ar Skandināvijas sakrālajai arhitektūrai raksturīgajām nacionālā romantisma iezīmēm. Objekts ir reģionam nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis un svarīgs kultūrainavas elements, norāda KM.Vēl sarakstā iekļauts mūra tilts pār Vesetas vecupi, kas celts 1925.gadā un atrodas Aiviekstes pagastā. Tilts vērtējams kā Latvijai raksturīgs akmens mūra tilta paraugs. Pie būtiskākajām mākslinieciskajām, inženiertehniskajām un saglabājamām tilta vērtībām pieder tilta konstruktīvais risinājums un apmērs, masīvi ledgrieži, kas raksturīgi tieši šim tiltam, stāvas pusaploces veidā mūrētas akmens velves, tāpat savdabīgi kā tilta virsvelves mūrējuma turpinājums veidots parapets. Tilts kopumā ir kultūrvēsturiskās vides raksturīga sastāvdaļa.KM sarakstā iekļāvusi vairākas gleznas, tabernākulu un mākslas priekšmetus, kas atrodas Rēzeknes novadā un pilsētā.Altārglezna "Kristus pie Krusta" ar rāmi ir vērtīga kā profesionāla autora darbs, lokalizējot baroka laika glezniecības paraugu - izcilā flāmu gleznotāja Pītera Paula Rubensa gleznu, norādot uz reģiona mākslas kontekstu un ietekmes avotiem 19.gadsimta robežās.Savukārt glezna "Sv.Marija Magdalēna" pieder pie retajiem 19.gadsimta pirmās puses glezniecības paraugiem, kas raksturo šā laika vietējo profesionālo meistaru darbu un mākslinieciskās tradīcijas. Tā veidota kā gleznu cikla sastāvdaļa un rāda reta ikonogrāfiskā risinājuma paraugu. Arī glezna "Apustulis Andrejs" pieder pie retajiem 19.gadsimta pirmās puses glezniecības paraugiem, kas raksturo šā laika vietējo meistaru darbību sakrālajos interjeros. Tā veidota kā gleznu cikla sastāvdaļa, dodot ieskatu reģionālās sakrālās mākslas īpatnībās.Sarakstā iekļauta arī glezna "Kristus nomierina vētru", kas ir ļoti vērtīga kā viens no retajiem 20.-30.gadu latviešu gleznotāju darbiem sakrālās glezniecības jomā, kurš saglabājies. Tā ir nozīmīga arī kā pazīstamā gleznotāja Arvīda Egles radošā darba paraugs. Tās autors bijis viens no Rēzeknes mākslinieku grupas veidotājiem un novada mākslas dzīves veicinātājiem pirms Otrā pasaules kara.Glezna "Kristus augšāmcelšanās" ir vērtīga kā viens no retajiem 20.gadsimta 30.gadu latviešu sakrālās glezniecības paraugiem. Tā ir svarīga arī kā Rēzeknes profesionālās mākslas dzīves veidotāju, tostarp Rēzeknes gleznotāju grupas, radošo meklējumu atspoguļojums.Tabernākuls jeb svētā uzglabāšanas vieta ir vērtīgs kā vietējās amatniecības darinājuma paraugs, kas atspoguļo vēsturisko stilu mākslas interpretāciju amatnieciskā vidē un reģionam raksturīgās sakrālās mākslas iezīmes. Savukārt centrālā altāra baldahīns un tabernākuls ir vērtīgs kā lietišķās mākslas izstrādājums, kas raksturo vēsturiskā stila modifikācijas reģionā un lokālo tradīciju ietekmju kontekstu. Tas ir kvalitatīvs 19.gadsimta kokamatnieku darbs.Vēl sarakstā iekļauti mākslas priekšmeti - kauss un oblātu kārbiņa -, kas ir vērtīgi kā ļoti nozīmīga liecība par latviešu lietišķi dekoratīvās mākslas tradīciju veidošanu un nacionālā stila meklējumiem. Profesionāli izpildīts 20.gadsimta 30.gadu Rīgas sudrabkaļu brāļu Rīdusu darinājums, izmantojot tradicionālas formas un nacionālo ornamentiku.Tāpat sarakstā iekļautas vairākas skulptūras, krucifikss, glezna un kauss Rēzeknes novadā.Skulptūra "Krustā sistā figūra" ir vērtīga kā raksturīgs, formā ekspresīvs Latgales tautas koktēlniecības darbs un pieder savdabīgajam primitīvas mākslinieciskās kultūras slānim. Nozīmīga kā vietējās apkārtnes meistara darinājuma paraugs, kuri maz saglabājušies. Skulptūra "Sv. Jāzeps" ir vērtīga kā 19.gadsimta tēlniecības darbu paraugs, apliecinot vietējās amatniecības attīstības noteiktu posmu un novada kultūrvēstures kontekstu, iekļaujoties plašākā katolisko tradīciju areālā.Skulptūra "Kristus Nācarietis" ir svarīga reģiona tēlniecības mantojumam kā raksturīgs tautas amatniecības loka kokgriezuma paraugs, kas atspoguļo novada īpatnības un iekļaujas plašākā katoļu baznīcas ietekmētās kultūras kontekstā. Ikonogrāfiski tā uzrāda paralēles ar Lietuvas sakrālās tēlniecības tradīcijām.KM sarakstā iekļāvusi arī krucifiksu, kas ir nozīmīgs kā tradicionāls vietējā koka amatniecības darbs, parādot saikni ar amatnieku darbnīcās kultivēto kokgriezuma tradīciju katoliskajā vidē un akadēmiskās, profesionālās tēlniecības paraugu izmantošanu. Labi raksturo reģionālo sakrālās mākslas specifiku.Savukārt glezna "Kristus iejāj Jeruzalemē" ir ļoti nozīmīga kā viens no reti sastopamajiem klasicisma laika tradīcijās veidotajiem glezniecības paraugiem Latgalē un labi raksturo vietējo specifiku un laikmeta stilu, bet kauss ir ļoti nozīmīgs paraugs baroka laika lietišķās mākslas darinājumiem. Tas ir svarīgs kā precīzi datēts profesionāla sudrabkaļa darba piemērs, kas apliecina novada iekļaušanos laikmeta mākslas tradīciju kontekstā un raksturo dārgmetālu liturģisko priekšmetu izmantošanu lauku dievnamos. Tā saglabājamā vērtība - dārgmetāls.Visbeidzot saraksts papildināts ar Salnavas katoļu kapelu Kārsavas novadā, kas celta 19.gadsimta beigās. Kapela ir vērtīgs sakrālās būvmākslas paraugs un neogotikas arhitektūras stila piemērs, kam ir pilnībā autentisks būvapjoms, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, apdare, būvdetaļas un daļēji interjera apdare. Objekts izceļas ar kompozicionāli izteiksmīgu fasāžu un apmēru risinājumu, un tam ir Latvijas lauku arhitektūrai tradicionālu būvmateriālu lietojums. Tā apmērs, iekļaujoties apkārtējā dabas vidē, veido vērtīgu ainavisku ansambli, un kapela ir neatņemama vietējās kultūrainavas sastāvdaļa.Objekta saglabājamās vērtības ir ārējais apmērs, proporcijas, logi, apdare un interjers.