"Un galvenais — viņiem bija ko teikt." Māris Grosbahs esot ironiskāks, Ivars Drulle — lielāks romantiķis. Bet viņu kopīgā izstāde Parādība no 21.marta līdz 19.aprīlim skatāma Rīgas mākslas telpā.
Rīgas mākslas telpā trīsdesmitgadnieku skatījums uz mākslu, dzīvi, cilvēku un sapņiemGan I.Drulle, gan M.Grosbahs Latvijas mākslas vidē esot salīdzinoši maz zināmi. Ārzemēs — vairāk. "ASV un Šveicē, jāuzsver, nekomerciālās, konceptuālās mākslas apritē," saka I.Baranovska. "Viņu daiļradei sekoju jau sen. Abi ir labi mākslinieki, bet nav vienādi klonēti dvīnīši. Patiesībā bija jau izstādes projekts Intro zālē, bet idejas ir tik vērienīgas, ka mazās telpās neizskanētu. Būtu žēl." Tāpēc I.Baranovska priecājas, ka izstāde būs ar vērienu un skatāma lielākās telpās. Gatavā ekspozīcija sagādājot patiesu gandarījumu.
Izstādē eksponēti darbi, kas veidoti ļoti dažādos medijos, sākot ar skulptūrām, fotogrāfijām, zīmējumiem, līdz objektiem un skaņu instalācijām. Trausla tilta konstrukcija, kas ietiecas telpā, darbs, kas veidots tikai no skaņām, skaistais, kurā vienlaikus saskatāms neglītais, lieli un sīki darbi līdztekus — izstāde veidota, rosinot skatītāja asociatīvo domāšanu, liekot domāt un just vienlaikus. Saturiski ekspozīciju vieno stāstījumi par cilvēkiem, viņu dzīvi, sapņiem un emocijām.
Tomēr stāsts ir arī abu mākslinieku savdabības atslēgas vārds. "Tā ir jaunās paaudzes domāšana — katrā darbā ir kāds stāsts. Tas nenozīmē, ka mākslā ienācis literārisms. Nekas netiek pateikts uzreiz, skatītājam neizstāsta visu. Tā mazliet ir arī provokācija domāt, jo ne viss ir tā, kā izskatās. Gribas, piemēram, lai būtu skaisti, bet nav. Tieši tāpēc mēs izstādes nosaukumā palikām vienkārši pie Parādības. Tas ir sapnis. Tā ir asociatīvā virzība, kurai ļauties aicināts skatītājs. Ar šādu domu mēs izvēlējāmies fotogrāfiju izstādes plakātam." Plakātā izmantoto fotogrāfiju izstādē neatradīsiet. Tā — vien rosinājumam. Domāt un sajust.
Kopumā izstādes darbus varot raksturot kā ļoti cilvēciskus. "Šajā laikā, kad ir tik daudz negatīvā, tas man liekas īpaši svarīgi. Tas varbūt ir neoromantisms, bet ne gaudens. Īsti vīrišķīgs. Puiši jau negrib būt romantiķi, bet ko lai dara, ja tas ir dabā?" par mākslas darbu emocionālo noskaņu retoriski jautā I.Baranovska.
Pirmās atsauksmes, starp citu, par izstādi ir cildinošas. Mākslas zinātniece Ruta Čaupova pēc tās apmeklējuma esot teikusi, ka mākslinieki parādījuši "apgrieztu" latviešu glezniecību. "Mums jau parasti veido lielus darbus. Bet Drulles darbi, piemēram, ir sīki, nelieli. Ruta Čaupova teica: "Figūriņas maziņas, bet doma — liela,"" priecājas kuratore.