Anne Terēza De Kērsmākere pašreiz ir Eiropas nozīmīgākā horeogrāfe un dejas teātra režisore, kuru var uzskatīt par Pīnas Baušas troņmantnieci. Nopietna, dziļa, intelektuāla, prasīga un emocionāla. Tādas ir arī viņas izrādes. Annes Terēzas De Kērsmākeres darbi, kurus maijā var redzēt uz Garnjē pils skatuves, tika iekļauti Parīzes Nacionālās operas baleta repertuārā 2015. gada oktobrī. Taču tie visi tapuši agrāk, mākslinieces daiļrades agrīnajā periodā: Kvartets nr. 4, kurā skan Bēlas Bartoka mūzika, iestudēts 1986. gadā; Lielā fūga, kurā skan Ludviga van Bēthovena mūzika, – 1992. gadā; Apskaidrotā nakts, kurā skan Arnolda Šēnberga mūzika, – 1995. gadā. Pati Anne Terēza De Kērsmākere tos dēvē par savas karjeras "atslēgas darbiem".
Anne Terēza De Kērsmākere patiesi mīl un jūt mūziku – šķiet, ka mūzika ir vienīgā stihija, kurai šī spēcīgā, unikālā sieviete ir gatava pakļauties. Šo mīlestību apliecina arī tas, ka baletos Kvartets nr. 4 un Lielā fūga horeogrāfe novieto instrumentālistus uz skatuves, – viņi kļūst par horeogrāfijas zīmējuma daļu. Jā, katram viņas baletam ir precīzs ģeometrisks zīmējums, kustību diagramma (šo zīmējumu fragmenti publicēti izrādes programmiņā). Anne Terēza De Kērsmākere rūpīgi pēta partitūru un tās uzbūvei pieskaņo horeogrāfiju – viņas komandā ir cilvēki, kuri ir atbildīgi par "mūzikas analīzi".
Šajos baletos Anne Terēza De Kērsmākere iesaistās dialogā ar Bartoku, Bēthovenu un Šēnbergu. Kvartetā nr. 4 rotaļīgi, gandrīz džezīgi dejo četras balerīnas melnās kleitās un zābakos ar smagnējiem papēžiem (tās nav puantes, pie kurām ir pieradušas Parīzes operas baleta zvaigznes!). Uzstājoties viņas bieži smaida. Vai sarežģītajai Bartoka mūzikas arhitektūrai piestāv smaids un ironija? Kāpēc ne?! Dejotājas amazones kustas Bartoka un savu sirdspukstu ritmā, viņas ieklausās mūzikā un savā ķermenī. Horeogrāfiskās frāzes ir īsas un šķietami vienkāršas, taču nepārtraukti attīstās un mainās. No izpildītājām Kvartets nr. 4 pieprasa virtuozitāti. Šā baleta pirmizrādē pirms 32 gadiem dejoja pati Anne Terēza De Kērsmākere, un šis darbs atspoguļo viņas ķermeņa "leksiku".
Skatuve ir tumša un tukša – tiek izmantoti tikai gaismas efekti. Gan Kvartetā nr. 4, gan Lielajā fūgā valda skaudrs minimālisms. Kvartetā nr. 4 tiek manifestēta sieviešu atbrīvošanās, savukārt Lielajā fūgā priekšplānā izvirzās vīrieši un viņu kustības valoda. Šajā kompozīcijā horeogrāfe pēta kritiena dabu un to, kā kritienu uztver ķermenis un prāts.
Pēc starpbrīža skatītājiem tiek piedāvāta Apskaidrotā nakts – ja divi iepriekšējie baleti ir abstrakti, šis vilina ar emocionālu, romantisku stāstu par sievietes un vīrieša mīlestību. Pāra tēls tiek multiplicēts – izrādē, kuras darbība risinās mežā (beidzot parādās dekorācijas), dejo sešas sievietes un astoņi vīrieši. Apskaidrotā nakts pierāda – arī intelektuāļi spēj mīlēt. Šajā baletā mūziku atskaņo Parīzes operas orķestris diriģenta Žana Fransuā Verdjē vadībā.
Kopumā Parīzes operas repertuārā ir iekļauti pieci Annes Terēzas De Kērsmākeres baleti, kā arī viņas iestudētā Volfganga Amadeja Mocarta opera Così fan tutte, kas ir vēl viens režisores šedevrs.
Annes Terēzas De Kērsmākeres baletu programma Garnjē pilī būs skatāma 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. maijā. Pasauli apceļo arī citi šīs ģeniālās horeogrāfes, deju trupas Rosas vadītājas darbi. Ja interesējaties par mūsdienu dejas teātra iespējām, nepalaidiet garām iespēju redzēt šīs izrādes.
Informācija par Annes Terēzas De Kērsmākeres izrādēm: