"Lielā mūzikas balva? Man? Tur ir arī naudas prēmija? Tas ir liels pārsteigums, jo savā jubilejas gadā pērn jau saņēmu divus atzinības rakstus – gan no Kultūras ministrijas (par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā), gan Ministru kabineta, bet par piecdesmit gadu ilgo mūzikas pedagoģisko darbu saņemu 340 eiro lielu pensiju," bruņojusies ar sev raksturīgo pašironiju, komponiste Maija Einfelde atsaucas apsveikuma zvanam saistībā ar viņai tikko piešķirto Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
Netika sadzirdēta un saprasta
Latvijas valsts lielāko apbalvojumu mūzikā – simbolisko statueti, diplomu un 1500 eiro naudas prēmiju (pirms nodokļu nomaksas) – līdz ar Maiju Einfeldi šogad saņems arī viņas kolēģis Pauls Dambis, kurš pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados izvērta īstu revolūciju latviešu kora mūzikā, sakņotu senā latviešu tautas mūzikas slāņa savdabības dziļā un radošā pārtvērumā, to drosmīgi integrējot jaunajā XX gadsimta mūzikas valodā.
"Mūsu vēsture ir tik bagāta, ka balvu nepietiks ne turpmākajiem pieciem, ne piecdesmit gadiem. Gan Maija Einfelde, gan Pauls Dambis sen to bija pelnījuši. Viņi abi ir personības, kas ar savu radošo darbu zināmas arī ārpus Latvijas," uzsvēra LMB žūrijas priekšsēdētājs, komponists un diriģents Andris Vecumnieks. "Maija Einfelde ir izcila personība, kuras skaudrā, sāpīgā, rūgtenā mūzikas valoda 70.–80. gados varbūt netika sadzirdēta un saprasta, toties 90. gados atplauka ar jaunu skatījumu uz dzīvi un notikumiem." Tad Maija Einfelde kļuva pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē.
Savukārt Pauls Dambis ir vesels laikmets latviešu mūzikā. "Tas ir jauns skats uz latviešu tautas dziesmu, jauns skats attieksmē pret folkloru un revolūcija latviešu kora mūzikā ar nosaukumu "jaunais folkloras vilnis". Pauls Dambis ir vesela jauna latviešu kora mūzikas skola, kurā ienāk laikmetīgās mūzikas tehnikas un kompozīcijas paņēmieni, kas līdz tam šajos platuma grādos vēl nebija tik ļoti zināmi," tā Paulu Dambi raksturoja Andris Vecumnieks.
Nekā tamlīdzīga!
Preses konferencē Kultūras ministrijā otrdien līdz ar abiem sumināmajiem vecmeistariem tika paziņoti arī Lielās mūzikas balvas 2019 pretendenti šādās kategorijās: Par mūža ieguldījumu, Gada uzvedums, Gada jaunais mākslinieks, Gada koncerts, Gada mūziķis, Par izcilu sniegumu gada garumā, Par izcilu darbu ansamblī, Gada jaundarbs.
"Likās, ka pēc Latvijas simtgades tagad mūzikā būs "reklāmas pauze". Nekā tamlīdzīga! Bija ap 250 koncertiem gada laikā," norāda LMB žūrijas komisijas priekšsēdētājs. Šajā kontekstā viņš atļaujas pajokot, ka laimīga ir tā diena, kad nav koncerta un žūrija var būt mājās pie savām ģimenēm. "Šis gads bija joprojām simtgades inerces piedāvājumā, taču ir arī daudz jaunu vārdu. Viens no žūrijas uzdevumiem bija izvērtēt tos notikumus un personālijas, kuras tieši šajā gadā bija uzplaiksnījuma zīme latviešu mūzikas kultūrā. Žūrijā ir septiņas personības ar ārkārtīgi subjektīviem viedokļiem. Abi balvas laureāti par mūža ieguldījumu un 21 gada balvas pretendents – tie ir septiņu subjektīvu viedokļu objektīva forma. Jebkurš nosauktais notikums vai personība var justies pagodināta – ar visaugstāko novērtējumu," uzsvēra Andris Vecumnieks.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 8. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!