Opera Nirnbergas meistardziedoņi ir monumentāls darbs, taču šajā interpretācijā tas ne mirkli nešķiet smagnējs, bet aizraujošs un dzirkstošs. Režisors Lorāns Pellī izrādei ir piešķīris cilvēcisku mērogu – viņš ir smalks komēdiju meistars drāmas un mūzikas teātrī, un šī ir režisora pirmā satikšanās ar Vāgneru. Viņa izrādes nekad nav reālistiskas, tās ir fantāzijas un simbolisma pilnas. Režisora uzdevums ir radīt atmosfēru – un Madridē desmit nedēļu ilgušo mēģinājumu rezultātā tas viņam ir izdevies.
Režisors Lorāns Pellī (no kreisās) un diriģents Pablo Erass-Kasado. Foto – Havjers del Reals
Nirnbergas meistardziedoņu stāsts risinās XVI gadsimta vidū. Lorāna Pellī iestudējuma darbības vide, ko radījusi scenogrāfe Karolīna Žinē, ir sagrauta, destabilizēta pasaule, kurā cilvēki izdzīvo, pieķeroties kultūras un mākslas mantojumam un savām atmiņām par kādreiz ideāli strukturēto un labi aizsargāto pilsētu, ko tagad savā iztēlē cenšas atjaunot vai arī izjaukt. Galvenais scenogrāfijas elements ir mājiņas, kas veidotas no kartona kastēm.
Izrādē ir izcils solistu ansamblis ar fenomenālo basbaritonu Džeraldu Finliju (Hanss Zakss) priekšgalā – viņš ir apveltīts ar vienu no visskaistākajām balsīm, kādu mūsdienās var dzirdēt operteātrī, un apbur klausītājus ar savu liriski plūstošo dziedājumu un dabisko aktierspēli. Spilgtus tēlus rada soprāns Nikola Ševaljē (Eva) un baritons Lī Melrouzs (Siksts Bekmesers) – abiem māksliniekiem šī ir debija Nirnbergas meistardziedoņos. Kopā ar viņiem izrādē dzied tenors Tomislavs Mužeks (Valters fon Štolcings), bass Jongmins Parks (Feits Pogners) un tenors Sebastiāns Koleps (Dāvids).
Basbaritons Džeralds Finlijs sarežģītajā Hansa Zaksa lomā apbur klausītājus ar savu liriski plūstošo dziedājumu un dabisko aktierspēli. Foto – Havjers del Reals
Iestudējumā ir iesaistīts plašs dalībnieku sastāvs – 19 solistu, 112 kora dziedātāju, 95 orķestra mūziķi un četri aktieri. Viens no instrumentiem orķestrī ir tā sauktā Bekmesera arfa, ko Madrides teātrim ir aizdevis Baireitas festivāls. Šī īpašā arfa operā pavada Bekmesera lomas atveidotāju. Instrumentam ir divi pedāļi un divdesmit stiepļu stīgu. Arfa ir izgatavota no kļavas, tās rezonators – no Sitkas egles.
Nirnbergas meistardziedoņus enerģiski un izteiksmīgi diriģē Pablo Erass-Kasado, kurš pēdējos gados arvien vairāk pievēršas Vāgnera repertuāram. Madrides Teatro Real viņš jau ir atskaņojis Klīstošo holandieti un Nībelunga gredzenu, pērn spāņu maestro veiksmīgi debitēja Baireitas festivāla Parsifāla jauniestudējumā, kurā Kundri lomu dziedāja Elīna Garanča. Baireitas Parsifālu viņš diriģēs arī šovasar. Pablo Erasam-Kasado ir uzticēts arī Nībelunga gredzena jauniestudējums Parīzes operā, to viņš sagatavos sadarbībā ar režisoru Kaliksto Bjeito.
Izrāde Nirnbergas meistardziedoņi tapusi kopražojumā ar Dānijas Karalisko operu Kopenhāgenā un Brno Nacionālo teātri. Vāgnera komēdiju Madridē varēs dzirdēt 2., 6., 10., 14., 18., 21. un 25. maijā.
Informācija: teatroreal.es