Dienas karalis un viņa marovani. Intervija ar Madagaskaras mūziķi Kilemu

Tikpat dabiski viņš tos iemācījās spēlēt un dziedāt. 90. gados leģendārā Justin Vali trio sastāvā Kilems muzicēja Womad festivālos daudzviet pasaulē un piedalījās Pītera Geibriela kompānijas _Real World _skaņu ierakstos. Tagad viņš aizrāvies ar madagaskariešu nacionālā stīgu instrumenta marovani popularizēšanu visā pasaulē, darot to gan solo, gan kvarteta sastāvā. Viņš to darīs arī pie mums pasaules mūzikas festivālā Porta.Kas jūs iedvesmoja kļūt par mūziķi un mūzikas instrumentu izgatavošanas meistaru?Es nāku no mūziķu ģimenes. Esmu visjaunākais no divpadsmit brāļiem un māsām mūsu dzimtajās mājās. Man bija tikai pieci vai seši gadi, kad vecākie brāļi jau bija izveidojuši savu grupu. Viņi bija pirmie, no kuriem es iespaidojos mūzikā. Mūsu mājās mūzika skanēja it visur, pirms gulētiešanas mamma mums arī lasīja pasakas un dziedāja. Izaugu ciemā Toliaras provincē Madagaskaras salas dienvidos, kur nodzīvoju līdz 33 gadu vecumam. Mana dzimtā valoda ir malagasu valoda. Tagad jau kopš 2000. gada dzīvoju Spānijas dienvidos. Popularizēdams pasaulē Madagaskaras kultūru, jūtos kā savas dzimtenes kultūras vēstnesis.Madagaskaras iedzīvotājiem mūzikas talanti ir ielikti šūpulī? Kāda mūzika tur ir cieņā, un kur tā skan?Mūzika ir daļa no mūsu dzīves ikdienas. Madagaskarā tā skan visur, taču tas nenozīmē, ka visiem malagasiem piemīt mūziķa talants. Daži ir lauksaimnieki, daži - skolotāji, citi nodarbojas ar zveju un tā tālāk. Būt mūziķim, tā patiesi ir privilēģija, taču lielākā daļa Madagaskaras ļaužu uzlūko to par vaļasprieku, nevis profesiju.Madagaskarā jūs varat dzirdēt visu: gan senās saknes, gan populāro un tautas mūziku, kas skan mūsu ciematos. Cilvēki klausās arī Eiropas un Amerikas mūsdienu mūziku, ko raida radio un TV. Mūsdienu mūziķu jaunā paaudze ir dziļi iespaidojusies no eiropiešu un amerikāņu mūzikas skaņu pasaules.Kas būtu jāzina par Madagaskaru: tās dabu un ļaudīm, dzīvi un kultūru? Kāds ir tipiskā malagasa portrets?Madagaskara ir ceturtā lielākā sala pēc Grenlandes, Jaungvinejas un Borneo. Tā ir tikpat liela kā Francija un Beļģija kopā. Mūsu fauna un flora ir unikāla: vairāk nekā 75 procenti dzīvnieku, kukaiņu un augu sugu ir ekskluzīvas -tās nav atrodamas nevienā citā pasaules daļā.Vairuma Madagaskaras iedzīvotāju (80 procentiem no visiem) iztikas pamats ir agrikultūra, lauksaimniecība. Šeit ir paradīze cilvēkiem, kuriem garšo jūras veltes, augļi un dārzeņi. Malagasi ir vieni no lielākajiem rīsu ēdienu mīļotājiem - viņi tos ēd divas vai trīs reizes dienā kā pamatēdienu. Mēs eksportējam kafiju, vaniļu un krustnagliņas. Madagaskara ir lielākā kanēļa tirgotāja Āfrikā. Valsts gan ir nabadzīga, taču pārsteidz tās ļaužu viesmīlība un smaids cilvēku sejās.Kāpēc mūzikas instrumentus sev darināt pats?Es to daru, vadot radošās darbnīcas un sniedzot izglītojošus koncertus bērniem skolās un koledžās. Mūzika ir tuvināšanās veids un līdzeklis citu kontekstu un kultūru izpratnei. Tā nu šajās radošajās darbnīcās es vēlos parādīt, cik ļoti svarīgs ir radošais prāts un iztēle. Es bērniem ierādu, kā izgatavot ļoti vienkāršu skaņurīku no sadzīves atkritumiem, piemēram, no tukšās piena taras vai cauruļu atgriezumiem, un gūt no tā patiesu prieku! Vienu mazu sitaminstrumentu, kas saucas katsa, pagatavoju no piena skārda bundžas. Es uz tā spēlēju, sakot: "Tā ir mana Playstation-3", ha-ha-ha! Protams, spēlēju arī akustisko un basģitāru.Jums tīk arī dziedāt?Ļoti! Dziedu jau kopš sešu gadu vecuma.Kāds ir malagasu nacionālais stīgu instruments marovani, kuru jūs popularizējat un spēlēsiet arī Latvijā?Marovani ir tipisks Madagaskaras salas dienvidu daļas mūzikas instruments. Būtībā tā ir ļoti liela, divpusēja cītara ar koka korpusu. Katrā pusē ir divpadsmit stīgu. Mūsu ciematā to spēlē tradicionālajās ceremonijās apgraizīšanas rituālos un bērēs. Vairāk nekā 35 procenti malagasu ir animisti: mūsu ļaudis tic, ka nomirstot viņi piepulcējas saviem senčiem. Tradicionālajā reliģijā mēs ticam, ka mūsu senču gari vienmēr ir mūsu tuvumā un mūs sargā. Piemēram, mana tēva un mātes gars joprojām par mani rūpējas. Kad es lūdzos, es varu vērsties pie Dieva visaugstākā, taču arī pie sava tēva un mātes. Marovani skanējums tiek izmantots kā medijs starp dzīvajiem cilvēkiem un mūsu priekšteču, senču gariem. Šo tradicionālo rituālu laikā mēs lūdzam viņiem svētību, aizstāvību mūsu ģimenēm, lūdzam, lai senču gari vada mūs pareizajā dzīves ceļā…Kā tas bija - sastrādāt ar leģendāro ērģelnieku un pasaules mūzikas ģēniju Pīteru Geibrielu Real World ierakstos?Tas notika 90. gados, kad sadarbojos ar pazīstamo malagasu trio The Justin Vali Trio. Mēs ierakstījām vienu plati (LP) Real World studijā Londonā, un Pīters Geibriels tolaik mums bija kā krusttēvs.Kas rada jūsu šābrīža kvarteta raksturīgo skanējumu? Vai tikai tajā neesat brāļi - jūs un Telespors Ernests Randriantoandro?Jā, Nesta ir mans brālis un spēlē katsa - mazo, no piena bundžas darināto sitaminstrumentu. Viņš spēlē arī pūšaminstrumentu melodika un dzied kopā ar mani. Abi pārējie mūziķi Rafaels Torress Fernandess un Luijs Kamino Maresma ir mani baltie brāļi. Mēs patiešām esam kā īsti brāļi, jo muzicējam kopā jau vairāk nekā desmit gadu un uzstājoties esam apceļojuši visu pasauli. Rafa [Rafaels] spēlē basģitāru un arī dzied. Luijs spēlē visdažādākos sitaminstrumentus.Skatuves vārdu Kilema pieņēmāt tāpēc, ka dzimtas uzvārds Randriantoandro šķita par garu un sarežģītu starptautiskajai apritei? Vai šiem vārdiem ir arī kāda īpaša jēga?Uzvārds Randrianantoandro manā dzimtajā valodā nozīmē Dienas karalis. Kilema ir mana vecāku dotā vārda Klements malagasu versija. Līdz 1960. gadam Madagaskara bija franču kolonija, tāpēc lielākā daļa malagasu vārdu nākuši no franču kalendāra vārdiem: manējais bija Klements. Kilema skan eksotiski, ha-ha-ha!Kā iztēlojaties Latviju, kurp pošaties? Ko esat par mums dzirdējis - labu vai sliktu?Latvija manā iztēlē? Izklausās, ka tā varētu būt krāsām bagāta un miera pilna vieta.