Gunārs Janaitis

1/16

FOTO: Verdi operas Trubadūrs jauniestudējums LNO

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

41 komentārs

23. februāris, 2019, 20:14

inderralodazign

urspgn <a href="https://icbdoilonline.com/#">cbd cream for pain amazon</a>

Atbildēt
0
0

10. jūnijs, 2014, 15:37

Zane

Es vispār nesaprotu, kāpēc tādu meistaru, kā Vilumani neielika par operas galveno diriģentu, bet vina vietā bijusais valsts korists M.Ozolins, kas jaunajaa sezona pats sagrābies visas izrādes....

Atbildēt
3
1

8. jūnijs, 2014, 17:42

Operas mīlētāja

Mūzikas izpratne. Un mākslinieciski pamatota nepieciešamība, nevis vienkārša "tradīcijas laušana". Pilnīgi piekrītu Italo - tā ir ABSOLŪTA nepieciešamība,veidojot šodienīgu inscenējumu. Tādēļ Trubadūra sakarā (biju uz pirmizrādi) vispirms vislielākā atzinība Al.Viļumanim. Orķestra fināla akordi bija satriecoši. Pēc visa,ko maestro jau bija mums sniedzis izrādes gaitā, tie pilnībā aizslaucīja visus redzētos soc-naturālisma gružus. Triumfēja Mūzika. Un varu apsveikt sevi kā ieguvēju,jo man bija lielas pārdomas - iet vai neiet uz šo izrādi.Uzvarēja Verdi.Un nu esmu gandrīz noskaņota iet vēlreiz uz Trubadūru 14.jūnijā, Jo skatuviskais "novatorisms" tagad ir zināms un nešokēs. Njā, esmu suns,kas pievienojas suņu rejām,jo "novatorismu"tomēr lieku pēdiņās. Bet LNO aizvadīto gadu uzvedumu politikai varu pateikties par to,ka tik daudz labu,t.sk.arī patiesi mūsdienīgu operas uzvedumu esmu redzējusi/dzirdējusi ārpus Latvijas,meklējot un atrodot gan klasiskus,gan modernus uzvedumus Milānā,Vīnē, Minhenē u.c. Un tur dzirdējusi arī tos mūsu izcilos solistus,kur paši izgājuši pasaulē. Jo LNO līdz šim nav veicinājusi pašmāju solistu izaugsmi. ...Interesanti gan,vai KD par Trubadūru būs kas vairāk par punktotajām īsrecenzijām pag. cetrtdienā,kad bija pat pievienota atsauksme par TEĀTRA uzvedumu. Mēs jau te tikai tādi aizkulišu eksperti,neveiksminieki.

Atbildēt
3
0

10. jūnijs, 2014, 11:44

jā

Viļumanis ir viens no pēdējiem mohikāņiem ,kurš strādā ar katru solistu pie muzikālā tēla saturiskas atklāsmes,lielu uzmanību pievēršot jēgpilnai intonācijai nevis tikai skaņas stutēšanai.

7. jūnijs, 2014, 23:32

vienkars skatitajs

Apbrinoju sis sunu rejas!!!!!!!!!!!!!!!Tiko atgriezos no izrades. Kaut ko tik baudamu sen nebiju redzejis!!!!!! Nu un tad, ja rezisora redzejums daudziem nav pienemams!!!! Domaju, ka tie kritiki ir muzikali izglitoti , bet dzive neveiksminieki!!! Nekas jauns viniem nav pienemams, jo pasi neko jaunu nav spejigi radit!!!!! Bravo izradei!!!!! Bravo solistiem un korim un orkestrim un visiem kas piedalijusies izrades veidosana!!!!! Vai dizie kritizetaji ir ari ieverojusi, ka publika uznem izradi!!!!!! ?????? Nu ja ir tik personigi nepienemamas A. Zagara rezijas, iesaku vienkarsi neiet uz tam izradem un neaiznemt vietas, kuras netiek tiem , kas velas redzet izradi!!!!

Atbildēt
0
3

8. jūnijs, 2014, 11:21

vakar

tiešām bija muzikāli paraugizrāde,prieks par Romānu Poļisādovu,bravo viessolistiem!!!!

4. jūnijs, 2014, 15:34

italo

Nevaru teikt, ka nav vispār jāpārceļ, jo ir arī mākslinieciski spilgti pārccēlumi, pimēram, ģeniālā Patrisa Šero Vāgnera uzvedumi. Bet tad ir vajadzīga mākslinieciska nepieciešamība, kādēļ pārcelt. Žagaram ir tikai: pārcelšu, jpo tas ir moderni. Nerespektēšu oriģinālo libretu, jo tas ir vecmodīgi. Tas nav māksl;iniecisks, bet mietpilsonisks princips. Protams, ir jocīgi, ka viņš izdomājis pārcelt uz 1919. gada Latviju, jo te ir daudz vēstures liecību, foto, filmu par tiem gadiem. Un tad būt slinkam un nepapētīt tā laika vēsturiskās reālijas, manuprāt, ir aprobežota rīcība. Verdi operas oriģinālajā libretā ir princis Urhels, Kasteloras pils, trubadūrs utt. Kur tas ir Latvijā? Kamēr nav mākslinieciskas atbildes, ko iesākt ar viduslaiku Spānijas reālijām, nav ko ķerties pe pārveidošanas. Nemaz jau nerunājot par to, ka Žagars nemaz nav profesionāls režisors un arī mūziku nepārzina

Atbildēt
9
1

2. jūnijs, 2014, 22:09

klausītāja

Bravo, Ati !Piekrītu par 100%. Vēl domāju, ka mūsu mūziķi nebūtu pelnījuši , ka mūsu mīļajā operā tiek ļauta vaļa visādiem nemūzikāliem eksperimentiem režijās.Katram mūz.darbam ir sava aura, saistīta ar attiecīgo laikmetu un tas būtu jārespektē, kaut arī šī nelāgā pārcelšanas sērga nav tikai pie mums vien. Bet par laimi viss liecina ,ka tas drīz beigsies .

Atbildēt
4
0

2. jūnijs, 2014, 21:58

klausītāja

Bravo, Ati! Piekrītu par 100%.Domāju, ka mūsu mākslinieki nav pelnījuši, ka mūsu mīļajā operā tiek ļauta vaļa visādiem netalantīgiem eksperimentētājiem režijā un scenogrāfijā. Katram mūz. sacerējumam ir sava aura, saistīta ar sacerēšanas laikmetu un nav jāskatās, ka arī citi to neievēro. Tomēr viss liecina , ka šī sērga drīz tomēr beigsies.

Atbildēt
4
0

2. jūnijs, 2014, 21:45

klausītāja

Atbildēt
7
0

2. jūnijs, 2014, 19:57

Atis

Var arī pārcelt, bet tad jābūt idejai, koncepcijai - kādēļ Žagaram nav mākslinieciskās domāšnas, tikai gribēšana būt modernam. Bet ne vienmēr vēsturiski jaunāki kostīmi nozīmē laikmetīgu domāšanu.. žagaram nav mūzikas izpratnes, nav režisora talanata, nav profesionalitātes. Man ir daudzi DVD no pasaules izcilākajiem operteātriem, kur tomēr laikmets ir repektēts To rakstu tādēl, ka pārcēlums uzreiz nenozīmē novatorismu un laikkmetīgu domāšanu, Visu izšķir talants un profesionalitāte, bbet diemžēl Žagaram, atkārtoju, nav ne viena, ne otras

Atbildēt
8
1

2. jūnijs, 2014, 19:47

galīgs sviests

Izgāzušies Čeže ar Žagaru un tas scenogrāfs. Viduslaiku Spānijas sižetu viņuiem vajadzēja iebāzt 1919. gada Prokrusta guttā. Muzikāli iestudējums ļoti respektējams

Atbildēt
6
1

2. jūnijs, 2014, 10:34

krabis

Nepiekrītu kritizētājiem - ne tikai Vīnē ir "klase"! Visur šobrīd ir pārceltie uzvedumi un to ir vairāk nekā klasisko iestudējumu! Mūsu opera daudzās kategorijās neatpaliek no citiem Eiropas opernamiem. Un cenas Rīgā - ļoti draudzīgas. Pamēģiniet aiziet Vīnē uz pirmizrādi par 40 EUR! Turklāt, novērtējiet to, ka mūsu opernamā vēl arvien ir ļoti labs balets - pat lielākajo Eiropas opernamos pastāvīgas trupas vairs nav.

Atbildēt
4
0

2. jūnijs, 2014, 11:05

nu jau

Vīnē un Cīrihē ir sava pastāvīga baleta trupa un starp citu, arī operas trupa, lai gan operas jomā notiek tāds kombinētais variants - daļēji izpildītāji sastāv no viessolistiem, kuri pieaicināti konkrētam izrāžu blokam, konkrētai lomai, bet daļēji - no pašiem sava štata. Elīna Garanča un Anna Ņetrebko sāka savu slavas gājienu tieši tādā veidā no Vīnes operas trupas, arī Marina Rebeka un Pavols Bresliks bija noslēguši līgumu ar Cīrihes operu utt. Cita lieta, ka Ņujoras Metropolitēns vai Milānas La Skala ir pilnībā atteikušies no savas trupas operā un visus izpildītājus piesaista tikai konkrētām izrādēm un lomā. Kā tur ir ar baletu, gan nezinu. Kas attiecas uz klasi, tad orķestra, diriģentu ziņā, kā arī dziedātāju ziņā Vīnes vai Milānas operas pirmizrādēs uzstājas tādas personas, kuru honorāri nepieļautu iespēju, ka biļete maksā 40.00 EUR - ja Rīgā pirmizrādē dziedātu Jonass Kaufmans, Anna Ņetrebko, Andžela Georgiu vai Renē Fleminga, bet diriģētu Zubins Meta vai Rikardo Muti, tad biļete nekad nemaksātu 40.00 EUR. Tāda tā matemātika. Es tagad nesaku, ka tāpēc mums viss līmenis ir daudz sliktāks, bet to, ka mums uzstājas mākslinieki, kuri neatrodas apmaksātāko skaitā. Ne vienmēr tas ir rādītājs kvalitātei. Atceros, ka lasīju viena pāra atsauksmes par ceļojumu uz Rīgu tālajā 2004. gadā, kur viņi smalki aprakstīja visu piedzīvoto - kā viņiem patikusi viesnīca, pilsēta, kafejnīcas, infrastruktūra utt., un par savu Latvijas Nacionālās operas apmeklējumu viņi tā arī uzrakstīja: "Uz Rīgu būtu vērts braukt vēl un vēl neskaitāmas reizes tikai tāpēc, lai izbaudītu Maijas Kovaļevskas Mimi". Jā, tad vēl Maija nebija ar Mimi āriju ieguvusi pirmo vietu Operalia konkursā un ar šo lomu debitējusi Ņujorkas Metropolitēnā, bet pavisam drīz pēc tam jau tas arī notika. Un pieļauju, ka īsti pazinēji tajā tālajā 2004. gadā gan saprata, ka par smiekla naudu LNO bauda ļoti augstu klasi, ar ko citos teātros dabūtu maksāt ārprāta naudu. To visu rakstu tikai tāpēc, lai pateiktu to, ka lēti nenozīmē sliktāk, bet arī tam, ka tā cena LNO ir pieejamāka kā citur, ir savi objektīvi iemesli - Latvijas pirktspēja, tas, ka citur šie konkrētie mūziķi nenopelnītu vairāk utml.

1. jūnijs, 2014, 21:58

klausītāja

Šis seklums un ārišķības režijās liecina vien par dziļu provinciālismu un totālu mūzikas neizpratni ! Kāpēc MET opera neko tādu neatļaujas ? Žēl jaunos operteātra apmeklētājus, kuri tā arī negūst priekšstatu par īstām mākslas vērtībām ! Kāpēc neviens negrib saprast, ka šāda mākslas šedevru izcūkošana ir pielīdzināma noziegumam pret mākslu ?

Atbildēt
10
2

2. jūnijs, 2014, 8:16

Vārds

MET opera tikko Verdi Falstafu uzveda Lielbritānijas provincē 50-os gados, un Rigoletto Las Vegasā 60-os gados - ar kazino, dzeršanu, vieglas uzvedības sievietēm. Aizgāja uz urrā ar lieliskām atsauksmēm.

1. jūnijs, 2014, 21:36

Jēziņam

Kas jauns? Nekas. Tikai dzīve.

Atbildēt
1
0

1. jūnijs, 2014, 18:46

Ja Andrejam

Nav ko teikt,tad "izsaka sevi". Kam interesē,lai skatās. Vienīgi žēl izpildītāju.

Atbildēt
5
1

1. jūnijs, 2014, 18:43

To Anna. Jēziņ, kurš tur jauns.

Gabals sens . Dirģents 70 gadnieks. Režisors ap 60. Spēlētā vide 100 gadīga. Kas jauns?

Atbildēt
0
6

1. jūnijs, 2014, 22:08

Diriģents

savā mūzikas izpratnē jaunāks par jaunu!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Dziesmu svētku tradīcijas nākotne nerādās optimistiskos toņos © DIENA

Jāzeps un pazudušais dēls © DIENA

Ārpus aizspriedumu nospraustajām robežām © DIENA

Pārlaicīgas sarunas sakrālajā mūzikā © DIENA

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Latvija no Vācijas atgūs Jāņa Roberta Tillberga gleznu, kas 80 gadus uzskatīta par zudušu

Purvīša muzejs, meklējot dižā ainavista Vilhelma Purvīša 1944. gadā Vācijā pazudušās gleznas, Šlēsvigas muzejā atradis latviešu mākslinieka Jāņa Roberta Tillberga gleznu Latviešu meitene, kas no Latv...

Vakar, 14:53

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma Ludolfa Liberta daiļradei veltīta izstāde

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā no 30. novembra līdz 16. martam norisināsies izstāde Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums, informēja muzeja preses centra vadītā...

Vakar, 14:40