FOTO: Verdi operas Trubadūrs jauniestudējums LNO

Viļumanis ir viens no pēdējiem mohikāņiem ,kurš strādā ar katru solistu pie muzikālā tēla saturiskas atklāsmes,lielu uzmanību pievēršot jēgpilnai intonācijai nevis tikai skaņas stutēšanai.

tiešām bija muzikāli paraugizrāde,prieks par Romānu Poļisādovu,bravo viessolistiem!!!!

Vīnē un Cīrihē ir sava pastāvīga baleta trupa un starp citu, arī operas trupa, lai gan operas jomā notiek tāds kombinētais variants - daļēji izpildītāji sastāv no viessolistiem, kuri pieaicināti konkrētam izrāžu blokam, konkrētai lomai, bet daļēji - no pašiem sava štata. Elīna Garanča un Anna Ņetrebko sāka savu slavas gājienu tieši tādā veidā no Vīnes operas trupas, arī Marina Rebeka un Pavols Bresliks bija noslēguši līgumu ar Cīrihes operu utt. Cita lieta, ka Ņujoras Metropolitēns vai Milānas La Skala ir pilnībā atteikušies no savas trupas operā un visus izpildītājus piesaista tikai konkrētām izrādēm un lomā. Kā tur ir ar baletu, gan nezinu. Kas attiecas uz klasi, tad orķestra, diriģentu ziņā, kā arī dziedātāju ziņā Vīnes vai Milānas operas pirmizrādēs uzstājas tādas personas, kuru honorāri nepieļautu iespēju, ka biļete maksā 40.00 EUR - ja Rīgā pirmizrādē dziedātu Jonass Kaufmans, Anna Ņetrebko, Andžela Georgiu vai Renē Fleminga, bet diriģētu Zubins Meta vai Rikardo Muti, tad biļete nekad nemaksātu 40.00 EUR. Tāda tā matemātika. Es tagad nesaku, ka tāpēc mums viss līmenis ir daudz sliktāks, bet to, ka mums uzstājas mākslinieki, kuri neatrodas apmaksātāko skaitā. Ne vienmēr tas ir rādītājs kvalitātei. Atceros, ka lasīju viena pāra atsauksmes par ceļojumu uz Rīgu tālajā 2004. gadā, kur viņi smalki aprakstīja visu piedzīvoto - kā viņiem patikusi viesnīca, pilsēta, kafejnīcas, infrastruktūra utt., un par savu Latvijas Nacionālās operas apmeklējumu viņi tā arī uzrakstīja: "Uz Rīgu būtu vērts braukt vēl un vēl neskaitāmas reizes tikai tāpēc, lai izbaudītu Maijas Kovaļevskas Mimi". Jā, tad vēl Maija nebija ar Mimi āriju ieguvusi pirmo vietu Operalia konkursā un ar šo lomu debitējusi Ņujorkas Metropolitēnā, bet pavisam drīz pēc tam jau tas arī notika. Un pieļauju, ka īsti pazinēji tajā tālajā 2004. gadā gan saprata, ka par smiekla naudu LNO bauda ļoti augstu klasi, ar ko citos teātros dabūtu maksāt ārprāta naudu. To visu rakstu tikai tāpēc, lai pateiktu to, ka lēti nenozīmē sliktāk, bet arī tam, ka tā cena LNO ir pieejamāka kā citur, ir savi objektīvi iemesli - Latvijas pirktspēja, tas, ka citur šie konkrētie mūziķi nenopelnītu vairāk utml.

MET opera tikko Verdi Falstafu uzveda Lielbritānijas provincē 50-os gados, un Rigoletto Las Vegasā 60-os gados - ar kazino, dzeršanu, vieglas uzvedības sievietēm. Aizgāja uz urrā ar lieliskām atsauksmēm.

savā mūzikas izpratnē jaunāks par jaunu!