Šāds priekšlikums izstrādāts, lai pašvaldības budžeta samazinājuma apstākļos saglabātu kultūras procesu, _Diena_ uzzināja Rīgas Domes Kultūras departamentā (RDKD). Nākamās nedēļas sākumā priekšlikumu iesniegs apspriešanai Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Zināms arī, ka tur jau iesniegtas piecu iestāžu vadītāju vēstules, kurās viņi iebilst pret apvienošanas ieceri.
“Mūsu sagatavotajā lēmumprojektā ir likvidēt aģentūru “Kultūra”, bet saistības nodot Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībai. Situācijā, kad nopietni jāmazina budžeta izdevumus, mēs runājam galvenokārt par administratīvo un saimniecisko jomu, ko iespējams risināt centralizēti. Radošais kultūras darbs paliks katras iestādes ziņā. Iespējas taupīt meklējam administratīvajā un saimnieciskajā jomā, lai nebūtu jāsamazina līdzekļus kultūras procesam,” idejas būtību skaidro RDKD direktore Diāna Čivle.
Jāņem vērā ka Rīgas domē jau ir pieņemts lēmums centralizēt grāmatvedību visā pilsētā. Nākamajā gadā visas pašvaldības iestādes, ne tikai kultūras, apkalpos Rīgas domes finanšu departaments. Pārejas periodā jau ar septembri to darīs Kultūras departaments. “Bet ja finanšu plūsmu vairs neapkalpo katra iestāde atsevišķi, ir jājautā: cik būtisks vairs ir tās juridiskais statuss?” uzsver RD Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle. Apvienojot iestādes, darbu turpināšot tie paši vadītāji un daudzie amatiermākslas kolektīvi. Toties tikšot meklētas iespējas lētāk apkopt telpas, algot mazāk administratīvo darbinieku. “Kopā darīt lētāk,” rēķina D.Čivle.
Jaunais modelis apspriests jau septiņās sanāksmēs, diskutējot ar iestāžu vadītājiem un aicinot viņus izvērtēt reālo situāciju. Domāt par optimizāciju liek gan Rīgas Domē noteiktais 20 procentu 2010.gada budžeta samazinājums atalgojumam, gan 23 procentu samazinājums pakalpojumiem. “Visā sistēmā, ieskaitot bibliotēkas un mūzikas skolas samazinājums nākamā gada budžetā ir par 2,54 miljoniem latu jeb 31 procentu, salīdzinot ar šā gada budžetu. Savukārt par 75 procentiem jāsamazina Kultūras departamenta darbinieku atalgojumu”, informēja Čivle. Viena no idejām taupības režīmā ir arī Kultūras un Izglītības departamentu apvienošana.
Jaunajā apvienībā ar centralizētu administratīvo un saimniecisko vadību paredzēts iekļaut 15 pašvaldības kultūras iestādes. Sarakstā, ko nākamnedēļ iesniegs apspriešanai domes Izglītības, kultūras un sporta komitejai (IKSK), līdzās koncertorganizācijai „Ave Sol”; pūtēju orķestrim “Rīga”, izstāžu zālei “Rīgas Mākslas telpa” un kinoteātrim “Rīga” ir Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs „Mazā ģilde”, Kultūras un tautas mākslas centrs „Ritums”, Mākslas darbinieku nams, Rīgas kultūras centrs „Iļģuciems”, Rīgas kultūras un atpūtas centrs „Imanta”, VEF Kultūras pils, Rīgas Porcelāna muzejs, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs, Kultūras pils „Ziemeļblāzma”, Jūgendstila muzejs un Rīgas Kongresu nams. Par to jau informēti šo iestāžu vadītāji. Pieci no viņiem iebilst pret apvienošanu, jo redz tajā apdraudējumu kultūras procesam. Piemēram, pūtēju orķestra "Rīga" direktore I.Breģe Dienai norādīja, ka «profesionālais mūzikas menedžments un mārketings ir ļoti darbietilpīga un specifiska joma. Pieaicinot solistus un diriģentus, ir jāslēdz līgumus. Sniedzot koncertus ar ieejas biļetēm, mēs līdz šim papildinājām pašvaldības budžetu, taču tas vairs nebūs iespējams, ja nebūsim juridiski patstāvīga vienība.»
Savukārt D.Čivle uzskata ka “vadītāji tik paniski turas pie savu iestāžu juridiskā statusa, jo īsti neizprot reformas jēgu. Centralizētā bibliotēka ar savām filiālēm ir piemērs, kas pierāda ka šādas apvienības ir spējīgas sekmīgi darboties”, norādīja D.Čivle. Pagaidām turpinās diskusijas par to, kā panākt, lai nebūtu jāslēdz iestādes, kuras nodarbojas ar kultūras procesu. Iesniegšanai RD Izglītības, kultūras un sporta komitejai Kultūras departaments sagatavojis piecus dažādus optimizācijas modeļus, kuru vidū par atbilstošāko uzskata kultūras iestāžu apvienības izveidošanu. Jaunizveidotajai apvienībai būtu jāsāk strādāt 2010.gadā.