Emīls Dārziņš ir poētiska, leģendām apvīta personība, kura kora un vokālā lirika, kā arī Melanholiskais valsis zināma katram latvietim. Tālu netrūka, lai saglabājies nebūtu arī valsis, ko komponists, tāpat kā citas savas nedaudzās simfoniskās kompozīcijas, emociju uzplūdā pēc apvainojumiem plaģiātismā centās iznīcināt.
Šo darbu vidū bija arī Vientuļā priede. Laikabiedri to ir slavējuši, bet komponists un diriģents Pāvuls Jurjāns saskatījis tā nepārprotamās līdzības ar Žana Sibēliusa Tuonelas gulbi. Tam sekojusi Sibēliusa atbilde, ka Dārziņš "nepārprotami ir darinājis savu "priedi" zem mana "gulbja" iespaida". Un tas bija pēdējais piliens, lai vienīgā opusa partitūra nonāktu ugunī.
Nav zināms, vai tolaik augstprātīgais, slavenais somu komponists partitūrā vispār ir ieskatījies – tā nav atrodama viņa arhīvos (vai arī ir līdzīgā veidā iznīcināta), taču Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, kā arī rakstniecības un mūzikas muzeju arhīvos joprojām atrodamas četras pilnībā vai daļēji saglabājušās instrumentu partijas (divas klarnetes, angļu rags un fagots), kas dod vismaz aptuvenu priekštatu par iespējamo skaņdarba raksturu.
“Tomēr ne visā skaņdarba garumā nojaušams tā raksturs. Sākuma klarnetes trilleri varētu būt ar jebkādu apkārtējo skanisko kontekstu, tādēļ ir svarīgi šie apraksti periodikā un atmiņās, piemēram paša Dārziņa teiktais: "Līdzība izmanāma gabala uzbūvē, pašos pirmajos astoņbalsīgajos, plašajos vijoļu akordos, bez tam, īsi priekš beigām, plašajos bazūņu akordos",” par gandrīz ezotērisko Emīla Dārziņa “Vientuļās priedes” atdzimšanas procesu stāsta komponists Andris Dzenītis.
“Tuvojoties Emīla Dārziņa 150-gadei atļāvos riskantu, spiritisku ceļojumu pagātnes zemapziņā, mēģinot vismaz daļēji atsaukt šajā pusē to, kā varēja skanēt Vientuļā priede. Protams, pilnībā pretendēt uz Emīla Dārziņa materiāla uzminēšanu nevaru, tomēr, baidoties apgalvot, manuprāt, pāris vietas Emīls man nedaudz ir pačukstējis priekšā.”
Lai arī trīs partijas saglabājušās līdz pat skaņdarba beigām, Dzenīša Vientuļā priede turpinās līdz vadošās – pirmās klarnetes saglabājušās vienas partijas lappuses beigām. Tālāk tā negaidīti pāriet viņa paša radītā materiālā – veltījumā Emīlam Dārziņam, kurā gaišs dzidrums, krāšņi uzplaiksnījumi, spriega, sāpīga izskaņa ir tās īpašības, kas raksturīgas paša komponista nepiedodami īsajai dzīvei. “Manā turpinājumā, kuru redzu kā vēsturiskai ēkai sienu pret sienu piebūvētu šodienīgu, vai arī pēkšņu tārpeju cauri laikiem, saklausāmas arī alūzijas par klarnetes tēmas motīvu, bet sākuma stīgu astoņbalsīgie akordi pavisam citā kontekstā skaņdarba izskaņā, arkveidīgi veido atgriešanos radikāli izmainītā pasaulē,” saka Dzenītis.
Veidojot koncerta programmu, Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Guntis Kuzma, kurš pats šoreiz būs redzams solista lomā, “Vientuļajai priedei” apzināti blakus licis Žana Sibēliusa mūziku.
Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas Biļešu paradīzes tīklā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/organizer/50.