Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcijas aizsācējs maestro Imants Kokars, dzīvodams Vakarbuļļu pludmales tuvumā, līdz pat sava raženā mūža beigām agri rītos devās uz jūru sasveicināties ar sauli. Sauli, kura apdziedāta arī latvju dainās, viņš sveicis sava jaunībā izlolotā slavenā kora nosaukumā – Ave Sol. Gaismas uzvaras laikā, uzreiz pēc Līgosvētkiem, godinot leģendārā Latvijas koru kustības līdera un nenogurdināmā dzinējspēka piemiņu, svinēsim viņa iniciatīvas īstenojuma – Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku – pastāvēšanas 20 gadu jubileju.
Kopš 1995. gada, kad astoņu sadarbības valstu kori pulcējās pirmajos Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos Rīgā, notikuši jau septiņi šādi svētki. Svētki, par kuru klātbūtni vēstī emblēma ar astoņu valstu karodziņiem un baltām nošu līnijām uz jūras zila fona, jau paspējuši apiet pilnu loku. Tie notikuši Latvijā (1995), Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012), ļaujot šo valstu koru dziedātājiem, diriģentiem un klausītājiem izbaudīt gan starptautiska kopkora spēku un repertuāra daudzveidību, gan katras valsts vokālās kultūras individuālās, unikālās virsvērtības, kuras īpašos koncertos un meistarklasēs ceļ priekšā šo valstu labākie, t. s. prezentācijas kori.
Šie būs jau astotie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, un savā 20 gadu jubilejā tie atgriežas Latvijā. No 25. līdz 28. jūnijam tie atkal pieskandinās Rīgu, Bausku, Cēsis, Jūrmalu, Ogri, Siguldu un Tukumu.
Vakarā pirms svētku atklāšanas ceremonijas, kas 25. jūnijā plkst. 22 notiks Vērmanes dārzā, īpašs koncerts Esi sveicināta, saule! Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs kā veltījums Imanta Kokara piemiņai. Nākamajā rītā, 26. jūnijā, notiks meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pēcpusdienā varēsim vērot krāšņu dalībnieku gājienu, kas vedīs no Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim.
Starptautiskajos dziedāšanas svētkos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, arī latviešu kori no ārvalstīm. Novadu dienā – 27. jūnijā – kori uzstāsies Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā. Svētku noslēguma koncertā 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē plkst. 17 kopkoris izdziedās gan skaņdarbus, kuri jau iepriekš skanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, gan arī jaunas dziesmas no visām dalībvalstīm. Augstāko virsotni šis vakars sasniegs brīdī, kad kopkoris izpildīs daļas no Carmina Burana. Tas būs līdz šim grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē – norāda svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Romāns Vanags. Speciāli atjaunotā vokālā grupa Cosmos ar kopkori izpildīs dziesmu Vindo. Svētkus kuplinās deju kolektīvi un pūtēju orķestri – kopā ap 8000 dalībnieku.
Noslēguma koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, tā piesaistot gan Latvijas, gan visas Eiropas sabiedrības uzmanību Dziesmu svētku tradīcijai. Šie svētki rāda, ka savulaik Viduseiropā aizsāktā, taču drīz vien arī zaudētā kopdziedāšanas tradīcija, kas iedvesmoja pirmos baltiešu Dziesmu svētkus XIX gadsimta beigās, zemēs pie Baltijas jūras joprojām ir dzīva un ir kaut kas, ko glabājam ne tikai sev, bet spējam dot arī citiem.
P. S. Biļetes maksā no trim līdz 15 eiro, un atšķirībā no situācijas ar Skolēnu dziesmu svētkiem tās joprojām ir nopērkamas uz visiem trim maksas koncertiem Rīgā un Cēsu pils parka estrādē.