Laika ziņas
Šodien
Migla

Skaitlis 13 dažreiz ir laimīgs. Latvijas Jaunās mūzikas dienas rāda komponistu ražu jau desmito reizi

Kaut kas jau reiz dzirdēts! Tā šķita, klausoties komponista, Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāja Rolanda Kronlaka vēstījumu par ikgadējo festivālu Latvijas Jaunās mūzikas dienas (LJMD). Tā arī ir, jo šim festivālam ar šo pašu programmu vajadzēja norisināties pagājušā gada martā, un tā iecerētais sākums sakrita ar brīdi, kad visu ar rāvienu apturēja kovida ēra. Jaunās mūzikas dienas šogad strāvos pa vadiem un aicina klausīties koncertus pastaigās.

Latvijas Komponistu savienības veidotais festivāls Latvijas Jaunās mūzikas dienas šogad noritēs jau desmito reizi, no 1. līdz 6. martam interneta tiešsaistes koncertos no Rīgas, Tallinas un Viļņas koncertzālēm. Festivāla gaitā izskanēs trīspadsmit latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi, tostarp arī kaimiņvalstu mūziķu izpildījumā. Biļetes uz koncertiem ir pieejamas Bezrindas.lv, savukārt atklāšanas koncerts šovakar – pirmdien, 1. martā, plkst. 18 – pieejams bez maksas Latvijas Radio 3 Klasika mājaslapā.

Jaundarbus šim festivālam radījuši Jēkabs Nīmanis, Georgs Pelēcis, Linda Leimane, Anna Ķirse, Platons Buravickis un citi dažādu paaudžu latviešu komponisti. Tos atskaņos pazīstami latviešu mūziķi: pianisti Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs, sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Sinfonietta Rīga stīgu kvartets un citi.

Lūk, festivāla aktuālais konceptuālais vēstījums: "Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari. Festivāls LJMD aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – laikmetīga mūzika nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe – vadu saslēgumi – starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm."

Šī gada festivāla koncerti tiek dēvēti par "kājkoncertiem". Ko tas nozīmē? Tā kā tiešraidi iespējams skatīties un klausīties jebkurā vietā, kur vien ir pieejams internets, savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti. Papildus biļetēm, kas dod pieeju festivāla tiešsaistēm, tiek piedāvāti arī divu veidu kājkoncertu abonementi, ko iegādāties sev – divām kājām – vai arī diviem draugiem – sešām kājām. Sadarbībā ar interneta žurnālu Satori ir publicēti komponistu ieteikumi koncertu klausīšanās vietām. Tās ir visdažādākās. Platons Buravickis pat iesaka doties jūras vai okeāna dziļumos, savukārt Oskars Herliņš silti rekomendē, klausoties viņa Block Buster, skaldīt malku.

Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds XX gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas būtiski mainījis mūzikas attīstības ceļus. Šie stūrakmeņi ir Stīva Reiha klavieropuss Piano Phase, atmosfērisko krāsu meistara Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets un franču komponista Žerāra Grizē Vortex Temporum. Šie izcilie meistardarbi ir kļuvuši par iedvesmas avotiem latviešu komponistu jaundarbiem, tie kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo centrālo darbu poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

Festivāla atklāšanas koncertā (1. martā plkst. 18) četri mūsu komponisti radoši sarunāsies ar festivāla centrālo darbu, minimālisma pamatlicēja amerikāņu komponista Stīva Reiha klavieropusu Piano Phase. Apelējot pie repetitīvās mūzikas kustības azarta, Jēkabs Nīmanis par labāko klausīšanās vietu savam skaņdarbam uzskata sporta laukumu. Savukārt Georgs Pelēcis priecātos, ja viņa pasakalja Atbalss tiktu baudīta pie kamīna, svecēm un vīna glāzes. Jēkaba Nīmaņa, Georga Pelēča, Asijas Ahmetžanovas un Džeikina Pusona darbus pirmatskaņos pianisti Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs, sitaminstrumentālisti Juris Āzers un Guntars Freibergs. Džeikins Pusons visus četrus apvienojis vienā ansamblī.

Koncertprogramma Ligeti. Laika viļņi, kas bija paredzēta 3. martā plkst. 20, saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību norisināsies 17. aprīlī. Tajā Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta interpretācijā izskanēs Annas Ķirses, Oskara Herliņa un Armanda Aleksandraviča darbu pirmatskaņojumi. Vokālā grupa Putni un saksofonu kvartets Atomos 4. martā plkst. 20 apvienosies kopīgā programmā, kurā būs dzirdami gan iepriekš radīti opusi, gan arī Platona Buravicka, Madaras Pētersones un Sabīnes Ķezberes jaundarbi. 5. martā plkst. 19 būs iespējams klausīties igauņu laikmetīgās mūzikas ansambļa Ensemble U koncertu no Tallinas, savukārt stundu vēlāk (plkst. 20) lietuviešu dueta Twenty Fingers Duo koncertu no Viļņas.

Festivāla noslēguma koncerts, kas bija paredzēts 6. martā plkst. 19, norisināsies 29. aprīlī. Tajā blakus franču komponista Žerāra Grizē (1946–1998) monumentālā kameropusa Vortex Temporum pirmatskaņojumam Latvijā skanēs Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes jaundarbi orķestrim ar pārdomām par muzikālo laiktelpu.

Uz pārceltajiem koncertiem būs derīgi iepriekš iegādātie abonementi un biļetes, kas būs pieejami līdz koncertu norises sākumam.

Vairāk: www.facebook.com/komponisti un www.muzikasdienas.lv.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja