Piemiņas koncerts izskanēs kā koncertstāsts, sadarbojoties ar režisoru Kārli Anitenu, kā arī ar Latvijas Okupācijas muzeju un tā vēsturnieci Leldi Neimani. Tas bez maksas būs pieejams internetā – orķestra Rīga vietnēs Facebook un YouTube. Savukārt festivāla turpinājums norisināsies divos posmos – pavasarī vēl divos tiešsaistes koncertos, bet rudenī divos klātienes koncertos, ja vien to ļaus drošības noteikumi pandēmijas ierobežošanai.
Personiski likteņstāsti
"1949. gada 25. marts bija traģiska diena latviešu tautas vēsturē, kurā joprojām ik gadu pieminam šo notikumu upurus, viņu izpostītos likteņus un ar koncertu mēģinām rast mierinājumu mūzikā," stāsta orķestra Rīga mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns. Līdzās viņa izlolotajai muzikālajai programmai likti vēstures stāsti un liecības, kas, mijiedarbojoties ar mūziku, veidos vienotu koncertstāstu. Iespējams, vēl nedzirdētās filozofiskās pārdomās par notikušo dalīsies vēsturniece Lelde Neimane – Latvijas Okupācijas muzeja audiovizuālo materiālu krājuma vadošā speciāliste. Koncerta režisors un moderators ir Kārlis Anitens.
"Muzikālā programma veidota, aptverot ļoti emocionālu un dažu komponistu likteņiem personīgu mūziku. Kā vēsta programmas nosaukums Un miers virs zemes…, pēc miera pasaulē lūgsim ar beļģu komponista Jana van der Rosta skaņdarbu Et in terra pax (1998). Komponists radītajā mūzikā apzināti neizmanto agresijas skaņas, taču bailes no vardarbības un iznīcības tajā ir jūtamas. Darba noslēgums ir pilns cerības: lai nežēlību nomaina miers," atklāj Valdis Butāns.
Amerikāņu komponista Džeimsa Bārnsa Trešā simfonija, kurai dots nosaukums Traģiskā, radīta neilgi pēc viņa meitiņas nāves. No dziļākās tumsas un izmisuma līdz piepildījuma spožumam un priekam – tāds ir jūtu spektrs, kurā skan simfonija. Koncerta programmā iekļauta simfonijas trešā daļa – izsmalcināti vienkārša un skaista fantāzija par pasauli, kādu Natālija būtu piedzīvojusi. Džona Mekī skaņdarbs Šis nežēlīgais mēness (2017) ir skaistās un nemirstīgās nimfas Kalipso dziesma, kura atrod Odiseju, izskalotu kādas salas krastā. Viņa Odisejam palīdz atkopties, un viņi iemīlas, bet kādu dienu Odisejs dodas mājup pie ģimenes.
Sergeja Rahmaņinova simfoniskajā poēmā Mirušo sala (1908), kas sacerēta pēc Arnolda Bēklina gleznas motīviem, pretstatā nāves tēmai ar muzikāliem efektiem attēlota elpošana, tādējādi uzsverot, ka dzīvība un nāve ir savstarpēji saistītas. Latviešu komponistu mūziku koncertā pārstāvēs Imanta Zemzara Arkādija (2016), kas skaņās atgādina par Jaņa Rozentāla slaveno simbolisko gleznu. Mainoties te elēģiskām, te satrauktām izjūtām, komponista uzburtās pastorālās ainavas debesīs mākoņi te sablīvējas, te izkliedējas, un kompozīcijas izskaņu varam uztvert dažādi.
No Lieldienām uz rudeni
Festivāls Windstream noritēs netradicionālā formā, kāda līdz šim nav piedzīvota. Lai gan festivāls allaž noticis pavasarī, atzīmējot astronomiskā pavasara atnākšanu Rīgā un noslēdzoties Lieldienu laikā, šoreiz festivāla koncerti notiks divos posmos. Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītajam koncertstāstam šopavasar sekos divi tiešsaistes koncertos, bet rudenī vēl divi koncerti, cerams, jau klātienē.
Lielās piektdienas koncertā 2. aprīlī orķestris Rīga atskaņos tematiski atbilstošu mūziku, izceļot mūsdienu komponistu darbus, bet Otrajās Lieldienās, turpinot festivāla tradīciju, skanēs bērniem un ģimenēm veltīts koncertstāsts – pasaka. Šoreiz gaidāma aizraujoša Imanta Ziedoņa Zaļās pasakas interpretācija, aktiera Enriko Avota lasījumu apvienojot ar Selgas Mences, Ērika Ešenvalda, Platona Buravicka, Anitras Tumševicas, Evijas Vecumnieces, Ievas Klingenbergas, Lauras Gustovskas un Jutas Bērziņas radīto mūziku. Pasaku ar tēlainu kustību partitūru papildinās mīms Pēteris Rimšs un Adriāna Toma Kulpes video vizualizācijas.
Oktobrī Lielajā ģildē koncertā Kazanova uz planētas Zeme skanēs Johana de Meija orķestrāli krāšņā mūzika, savukārt koncertā Katedrāle un roks orķestris muzicēs kopā ar rokgrupu un dziedātājiem Ati Zviedri un Ati Ieviņu. Pirmatskaņojumu piedzīvos Viļņa Šmīdberga jaundarbs, kā iedvesma smelta rokgrupas Katedrāle zelta laikos. Savukārt britu rokgrupai Deep Purple veltīts Džona Lorda koncertopuss.