Nepārspīlēsim, sakot, ka Marina Rebeka ir mūsu dārgakmens – Latvijas talants un viena no spožākajām operzvaigznēm pasaulē. Jā, Marinas Rebekas balss ir tehniski apbrīnojami veikla, tembrāli daudzkrāsaina un vienmēr tik intonatīvi precīza kā izcili uzskaņots mūzikas instruments. Taču īsta dīva Marina Rebeka ir tāpēc, ka viņas balss un personība, par spīti milzīgajai operzvaigznes slodzei un statusa spiedienam, izstaro mīlestību un sirsnību. Viņai piemīt skatuves harisma, kādu nav iespējams notēlot. Viņa ir īsta dīva arī tāpēc, ka spēj ar savu balsi tik pārliecinoši, spilgti un cilvēciski atklāt visdažādākās varones – no naivas, iemīlējušās meitenes līdz sievietei, kura ziedojas mīlas vārdā, un rafinētai egoisma, godkāres un ļaunuma pārņemtai bestijai kūdītājai, kurai visbeidzot lemts saļimt zem pašas radītā posta nastas. Šoreiz to visu klausītāji varēja piedzīvot koncertā Draugi – Andrejam Žagaram, ko aktiera, režisora un kādreizējā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara piemiņai ik gadu rīko viņa vārdā nosauktais kultūras atbalsta fonds.
Marinas Rebekas solokoncerts ar simfonisko orķestri Latvijā ir reta greznība, un šoreiz viņu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) itāļu diriģenta Mikēles Gambas vadībā varēja dzirdēt koncertzālē Cēsis 18. oktobrī un Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 21. oktobrī. Tieši Operā 2012. gada rudenī klausītāji baudīja dziedātājas iepriekšējo solokoncertu ar Modestu Pitrenu pie LNO diriģenta pults. Toreiz viņas programmā bija ārijas no Rosīni, Mocarta, Bizē, Guno, Pučīni, Maskanji un Leonkavallo operām, savukārt šajā reizē māksliniece bija izvēlējusies divu itāļu operas lielmeistaru Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni mūziku, šo komponistu mūzikas pasauli koncerta piedevās papildinot ar apgaroti izdziedātu Normas āriju Casta diva no Vinčenco Bellīni Normas. Šī ir Marinas Rebekas pēdējās desmitgades zelta loma, ko viņa šovasar dziedāja arī Normas jauniestudējuma pirmizrādē Milānas La Scala. Savu vizītkarti – Violetas lomu no Traviatas, ar kuru Marina Rebeka savulaik sāka savu starptautisko karjeru un dzied joprojām, – viņa šoreiz bija atlikusi malā, koncertam izraugoties citas Verdi operas.
Maigums un jauda
Verdi Marinas Rebekas sniegumā bija pārstāvēts ar trim apjomīgām ārijām: Leonoras kavatīni Tacea la notte placida... Di tale amor no operas Trubadūrs, lēdijas Makbetas āriju Una macchia è qui tuttora no operas Makbets un Leonoras lūgšanu Pace, pace mio Dio no operas Likteņa vara.
Marina Rebeka ar balss krāsām meistarīgi gleznoja savas varones un atklāja viņu iekšējo pasauli atšķirīgās dzīves situācijās. Viņa ir ļoti gudri izveidojusi programmu kopumā, sākot ar melodiski skaistu un gaiši sapņainu Leonoras mīlestības atklāsmi orķestrāli smalki uzburtas naksnīgas dabas vidē un turpinot ar lēdijas Makbetas pirmsnāves dziedājumu starp apziņu un zemapziņas vīzijām (nolūkā izcelt dziedājuma nianses orķestris te it kā atkāpjas un šķiet teju pazudis). Šajā ārijā spilgti uzrunāja arī Marinas Rebekas ķermeņa valoda – jau pats uznāciens, sagumušais stāvs un satrauktais skatiens te reālajā vai iedomu pasaulē, te uz savām rokām, no kurām vairs nekad nebūs nomazgājamas asinis…
Verdi varoņu triādi vainagoja ārkārtīgi skaistā Leonoras ārija no operas Likteņa vara, kurā lūgšana Dievs, dod man mieru izskan ļoti dramatisku, emocionāli izkāpinātu orķestra un dziedājuma emociju izplūdu ielokā. Verdi mūzikai veltītās koncerta daļas aizkadrā ir īpaša notikuma gaidas, jo nākamā gada martā Latvijas Nacionālajā operā Marina Rebeka atveidos titullomu operā Aīda, savukārt greizsirdīgās faraona meitas Amnerisas lomā būs Elīna Garanča. Šajā koncertprogrammā pieskāriens Aīdai gan bija tikai orķestrāls – LNSO diriģenta Mikēles Gambas vadībā niansēti atskaņoja šīs operas prelūdiju. Piedevā ugunīgi un vokāli spoži izskanēja Elēnas bolero no operas Sicīliešu vakarēdiens.
Pučīni tēlu galerija
Koncerta otrajā daļā – Pučīni mūzikas programmā – Marina Rebeka iejutās sešos tēlos, turklāt tieši blakus izpaudās divu tik ļoti atšķirīgu operas Bohēma varoņu raksturos: vispirms izteikti liriskajā kautrīgās puķu izšuvējas Mimī tēlā (ārijā Si, mi chiamano Mimì, kurā viņa iepazīstina ar sevi) un uzreiz pēc tam jau ar pavisam citu balss krāsu nodziedot draiskās, pašpārliecinātās Mizetes valsi. Pārslēgšanās notiek acumirklī, un klausītājus apbur kā viena, tā otra varone, kuras abas piepilda dziedātājas balss un aktierspēles harisma. Turklāt neko nepārspīlējot. Viss tik dabiski, nesamāksloti! Šajā koncerta daļā Marina Rebeka dziedāja vispazīstamākās Pučīni operu ārijas, taču dziļi un patiesi izdzīvojot šos stāstus un atklājot tos bez štampiem.
Nākamais tēlu pāris bija mīlošā Manona Lesko un turpat līdzās – primadonna Toska, kuras slavenā ārija Vissi d’arte dziedātājas balsī izskanēja koncentrēti, patiesi un neaizsargāti. Brīnišķīgi tika izpildīta Lauretas ārija O mio babbino caro – nevis kā melodiski cukurains galā koncertu hits, bet gan kā patiesas, jūsmīgas jaunības mīlestības sala komiskajā operā Džanni Skiki, kurā radi plēšas par mantojumu. Čo-Čo-sanas ārija Un bel dì vedremo no operas Madama Butterfly dziedātājas sniegumā pakāpeniski audzētajā emocionālajā spriedzē kļuva par koncerta emocionālo kulmināciju.
Augstā līmenī
Pateicoties Marinai Rebekai, iepazinām šeit iepriekš neredzētu diriģentu. Eiropas galvenajos mūzikas centros (Milānā, Londonā, Sjēnā un Vīnē) skolotais itāļu diriģents un pianists Mikēle Gamba ir patiesi spilgts un vērtīgs atklājums, kuru nevajadzētu pazaudēt. Iespējams, tieši kamermūzikas studijas viņu iedvesmojušas ļoti precīzai, uzmanīgai un iejūtīgai orķestra spēles vadīšanai. Viņš to dara ar lielu pietāti gan pret orķestra partitūru, gan dziedātāju, gan orķestra mūziķiem.
LNSO Mikēles Gambas vadībā bija izcils partneris Marinai Rebekai. Nevis tikai lielisks un atbalstošs pavadītājs, bet tieši partneris, kopīgas interpretācijas veidotājs. Koncertā iekļautie Verdi un Pučīni operu simfoniskie numuri skanēja gan izsmalcināti (ar brīnišķīgiem flautas, klarnetes, obojas, alta un čella solo, kā arī izceltām arfas solopavadījuma un kameransambļu muzicēšanas epizodēm), gan vērienīgi. Gan caurspīdīgi, gan sabiezināti. Muzikāli gleznieciski. Tā ir augsta klase!