Fotogrāfa Aļņa Stakles izstādes recenzija. Vieglums

"Otru izstādes daļu veido fragmenti no kāda fotoalbuma, ko tā īpašniece kādreiz it kā esot lūgusi Alnim Staklem iznīcināt. Šis stāsts ir ļoti personisks un sāpīgs, varbūt tāpēc fotogrāfs ir jaucis pēdas, lai mazinātu tā noteiktību un pavērtu plašākas darbu lasījuma iespējas. Tostarp – par praksi griezt un atkal salīmēt fotogrāfijas, šķirot vai savienojot tajās redzamos cilvēkus vismaz melnbaltajā attēla realitātē, ja ne īstenībā; par atmiņām un vēlmi aizmirst, iznīcinot attēlus. Tas liecina gandrīz par maģisku attieksmi pret fotogrāfiju." It kā lūgusi? Hmm, tad jau tā ir cūcība.