Kvantitātes slazdā: Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta recenzija

pēc apzinātas intrigošanas pret Imku,jo par L.'muzikalitāti'' šaubu nav nevienam:))))

vārdam un domai jāpiekrīt ! Koncertu "izglāba" A. Dzenīša skaņdarbs, kur, gribētos pat teikt, izdzirdēt varēja pilnīgi jaunu un svaigu mūzikas valodu, jaunu personību mūsdienu mūzikā. Ārkārtīgi interesanti, aizraujoši un pārliecinoši !Gan Fridrihsons, gan Pētersons lika pamatīgi vilties, jo sausi, intelektuāli, garlaicīgi...Par I. Kalniņu - kāpēc klausītāji jāmoka ar primitīvu orķestra pārlikumu kādam ne īpaši labam skaņdarbam? Vai lai parādītu tik tiešām komponista nespēju instrumentēt ? Varbūt raksta autorei ir taisnība par I. Breģes skaņdarbu, kas VIETĀM uzrunāja, tikai šodien to vairs vispār nevar atcerēties - kas tur īsti bija ? Liels prieks par M.Ozoliņu - smalku, niansētu, muzikālu un interesantu diriģentu, kam diriģēšanas tehnika patīkami atšķiras no pārējiem tanī vakarā. Lakstīgalas un Pogas muzikalitātei pietrūkst profesionālas diriģēšanas zināšanu... Šnē kunga un jaunās, talantīgās, šarmantās, artistiskās un ļoti skaistās čellistes Āboliņas sniegums bija perfekts, pārliecinošs un neaizmirstams ! Paldies !