5.Starptautisko Rūdolfa Blaumaņa teātra festivālu ar pirmizrādi atklās Valmieras teātris

R.Blaumanis (1863) atbalstīja jaunos dzejniekus, tai skaitā tuvu draugu Antonu Austriņu (1884),kuram nākamgad būs 130, abi dzimuši janvāra mēnesī- Rūdolfs 1., Antons 31. Tad nu Austriņš,kurš nodzīvoja līdz 1934. gadam, rakstījis piemiņas rindas kā Rainim(miris 1929),tā Blaumanim ( miris 1908): Pirmajam- Aizgājis dziesminieks aizsaules spožajā gaismā... Otrajam: Paraugies, Smaidošais, lejup no aizsaules zeltainiem dārziem! "Daugavā",kā raksta literatūrkritiķi, Rainis akcentē garīgo spēku kā tautas glābēju grūtā brīdī, lai tauta neaizietu bojā, izvirza patstāvīgas valsts ideju. Blaumanis Tālavas taurētajam: Bet uzvaras gaviļu svētkos/Meitenes vainagus pin,/ Un varoni sirmā māte/ Sniegbaltos autos tin./ Un,kamēr svaidītās liesmas/ Pie dieviem jaunekli nes,/Dzied vīri tam slavas dziesmas,/ Raud žēli meitenes. Tā kā Blaumanis devās Mūžībā pirmais, tad viņš,saprotams, lūkojās uz Raini pirmais, un uz "Daugavu"arī (1919),kā dramaturģiskā,tā dabiskā veidā. Vai,mani mīļie, ( "Uguns un nakts), bet tajā Daugavā mūsu visu likteņi mērkti... Šausmīgi banāli iznāca, bet es tak neesmu vainīgs,ka viss tā sajaucies... Ir vēl viena dzeja,kuru nevaru pašlaik atrast, bet būtu kā "kulaks uz acs"... Aizsegšos ar Blaumani: Uz krasta margām atspiedies, Es cepuri paceļu: Līgo!/ Vēl stundiņa laika līdz tumsai- varbūt, Varbūt vēl ko varēšu sasteigt un gūt.

Vai patiešām neviens nav vēl pamanījis absolūto absurdu, ka Rainis atklāj Blaumaņa nedēļu??? Ja vēl būtu rada, bet... kāds gan sakars?! Tikai latvietība?