Izrādes radošā komanda piedāvā doties ceļojumā laikā un atgriezties deviņdesmitajos gados. Latvija ir kļuvusi par neatkarīgu valsti. PSRS bruņotie spēki beidzot ir savākuši savu mantību un devušies prom. Simbolisku jēgu iegūst Skrundas lokatora uzspridzināšana. Dzimtenē atgriežas Otrā pasaules kara beigās emigrējušie latvieši un viņu bērni. No Pārlielupes cietuma kārtējo reizi ir izbēguši noziedznieki. Kamēr viena daļa Latvijas iedzīvotāju ir sapratuši jaunā laika iespējas, kā kļūt bagātiem, un aktīvi darbojas, tikmēr citi grimst nabadzībā un turpina sapņot.
Kādā 1995. gada novakarē aizdomīgā Rīgas bārā bijušais Skrundas lokatora inženieris Anatolijs (Vilis Daudziņš) un viņa sieva Ilona (Marija Linarte vai Sabīne Tīkmane) satiek noslēpumainu vīrieti vārdā Fēlikss (Andris Keišs). Nupat iepazītais svešinieks piedāvā ne vien cienījamu vietu jaunā laikmeta sabiedrībā, bet arī apņemas piepildīt abu kvēlākos sapņus. Vai Anatolijs būs gatavs atteikties no savām vērtībām, lai dāvātu iespēju vismaz Ilonai īstenot visu mūžu lolotu sapni?
Izrādes žanrs ir traģikomēdija, kas bez sentimenta un nostalģijas caur melnā humora prizmu ļauj atcerēties sevi tajā laikā. Un izmisīgos centienus pielāgoties mežonīgajiem deviņdesmitajiem, nezaudējot ideālus. Īpaši interesanta izrāde varētu būt tiem, kuri tajā laikā bija bērni vai tobrīd vēl tikai dzima, vai nebija pat vēl piedzimuši. Šiem skatītājiem tā būs iespēja sastapties ar viņiem nezināmo Latviju un tās cilvēkiem nesenajā pagātnē.
Izrādes režisors Aiks Karapetjans par savu ieceri papildina: "Man gribējās izveidot izrādi ne tikai par sapņiem, kuri rādās cerībās uz nākotni, bet arī par otro pusi – par samierināšanos ar to, ka tie nekad nepiepildīsies. Labāku laika periodu kā 90-tie nevar iedomāties."
Izrādes komandā darbojas dramaturģe Justīne Kļava un māksliniece Kristīne Jurjāne.
Lomās - Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs, Marija Linarte vai Sabīne Tīkmane.