Šo latviešu teiku un literatūras materiālos balstīto darbu ir īstenojis dramaturgs Evarts Melnalksnis kopā ar komponistiem Raivi Misjunu un Alisi Rancāni. Savukārt skatuves versiju ir radījusi režisore Franciska Kronfota un scenogrāfe Lota Henša. Izrādē piedalās dziedātāji Laura Grecka un Dāvids Ristaus, performante Džīna Līza Maivalde un aktieris Āris Matesovičs, kā arī multiinstrumentālists Jēkabs Nīmanis.
"Velnus var sastapt teju ik uz soļa. Viņi mīt dūksnājos un biezokņos vai rijās, muižās, skolās, tiltapakšās un krustojumos. Velns "žvīgst kā viesuls, sprāgst un šķeļas, šaudās sešu rīkļu brēkā". Velnu piesauc vietā un nevietā, un nereti arī tur, kur kāds ņēmis nelabu galu vai govs iemesta purvā. Uz velnu latviešu teikās, kā arī cittautu folklorā un popkultūrā attiecinātas dažādākās iekāres, bailes, pretrunas, vardarbības pieredzes un fantāzijas. Tomēr skaidri redzams, ka velnu stāsti daudz vairāk pauž par cilvēcisko nekā velnišķo. Fantastiskais ievijas mūsu ikdienas pasaulē" – šādi radošā grupa piesaka mūzikas teātra izrādi Velni. Tas ir piedzīvojums, kurā var sastapt ikvienam pazīstamus arhetipiskus tēlus. Tā ir balstīta motīvu kolāžā, kuru iedvesmojis Latvijas Universitātes Folkloras krātuves arhīva skapis un dzīve pasaules bojāejas apstākļos, kā arī Friča Bārdas, Annas Brigaderes, Karla Marijas Vēbera un citu mākslinieku daiļrade. Šis iestudējums ir veidots kā radoši brīva folkloras savdabību svinēšana, kas pilna vitālas enerģijas un dinamisku darbību. Īpaši izrādei jaunradīta instrumentālā un elektroniskā mūzika, kas mijas ar pazīstamiem skaņdarbiem. "Tas ir karnevāls, deja, variācija par ļoti senu stāstu, iespaidīga pieredze skatītājiem. Mitoloģisko līdzību nozīme mūs aizkustina, biedē un apbur. Mēs nonākam garīgajā telpā, kas var sasvērties, pārveidoties, būt gan mūsu parastā pasaule, gan arī pazemes pasaule, velnu mājvieta. Mēs svinam sajūsmu par fantastisko," šo iestudējumu raksturo tā režisore Franciska Kronfota no Berlīnes mūzikas teātra kolektīva Hauen und Stechen.
"Izrādes darbība balstīta rituālos un mītiskajos priekšstatos un vienlaikus atsaucas uz popkultūras valodu: mēs spēlējamies ar šausmu filmām un kukurūzas pārslu reklāmām, kurās ielaužas briesmīgais. Tas ir episks mūzikas teātris, kas iesaista populāro un elektronisko mūziku, intelektuālu domu, tabloīdu komēdiju, baroka jūtu semantiku un popu. Tas viss saplūst kopā, jo tāda ir izpildītāju pasaule – neviendabīga un polifoniska," piebilst režisore, iepazīstinot ar savu jaundarbu. Jāpiebilst, ka izrādes veidotāji un biedrība Sansusī jau vienreiz ir veiksmīgi sadarbojušies operas Baņuta veidošanā. Tā tika nominēta 2022. gada Lielajai mūzikas balvai. Berlīnes mūzikas teātra kolektīvu Hauen und Stechen raksturo enerģisks radošums un neordinārs spēles veids, kas aizrauj. "Ar projektu Velni tiek turpināts šis mākslinieciskais virziens. Tā ir performatīva pieeja operas un teātra īstenošanā, piedāvājot svaigu un neatkārtojamu mākslas pieredzi, kas uzrunā plašu auditoriju," akcentē organizatori.
Biļetes uz izrādēm Rīgā var iegādāties interneta vietnē sansusi.lv.