Tāpat ir skaidrs, ka Dziesmu svētku galvenā koncerta struktūrai ir jāmainās, vienlaikus saglabājot vērtīgāko no tradīcijām. Mums ir jādomā arī par jaunatni, par to, lai viņi svētkus neasociētu ar kaut ko arhaisku, muzejisku, vecišķu. Tajā pašā laikā gribas arī visādas ēverģēlības, un tādas arī būs – kaut vai latvisks Stomp (pasaulē populāra trokšņu mūzikas un deju grupa – red.)… Parunāsim pēc pusgada, kad šī koncerta pieredze būs kondensējusies, jo ir skaidrs – Dziesmu un deju svētkus nevar "sarežisēt" īsā laikā, pat ne gada laikā, par nākamajiem svētkiem ir jādomā jau šodien."
Deju svētku galā koncertu veido ievērojamā teātra režisore Māra Ķimele, kura jūtas kā svētku "veterāne": "Šis man ir jau otro svētku lielkoncerts, ko apņēmos veidot, jo deja – tā ir latviešu kolektīvā joga, dejojot visas enerģijas nostājas savās vietās, rumpis tiek pamatīgi izpurināts, atbrīvots no sliktumiem, tas ir smags, bet patīkams darbs, un tāpēc man nemaz nav brīnums, ka deju pulciņu Latvijā kļūst arvien vairāk. Neticami, vai ne? Deju koncertā taču piedalās vairāk (ap 14 tūkstošiem) dejotāju nekā Mežaparka Lielajā estrādē Dziesmu svētku noslēguma koncertā – tur kopā sanāk ap 11 tūkstošiem koru cilvēku."