Karogu nesējus pavadīs 1000 pūtēju orķestru mūziķi, veidojot Dziesmu svētku vēsturē skaitliski lielāko pūtēju orķestri.Ievērojot vairāk nekā gadsimtu senu tradīciju, Līgo karogs ticis nests visos aizvadītajos 24 Dziesmu svētkos: pirmo svētku svinīgajā aktā Baumaņu Kārļa skaņdarba Dievs, svētī Latviju pirmatskaņojums idejiski sasaistījies ar Rīgas Latviešu biedrības sagatavoto dāvanu - Leipcigā īpaši šūdinātā Līgo karoga pasniegšanu. Karoga dāvinātāju vēlēšanās bijusi, lai karogs allaž glabātos Rīgas Latviešu biedrībā un svētku reizēs vienmēr tiktu nests svētku parādes gājienu priekšgalā.Plkst.10 pie Brīvības pieminekļa tiks pasniegtas XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku Lielās balvas, kuras ieguvējiem pasniegs valsts augstākās amatpersonas.Lielo balvu senioru korim VEF Kultūras pils sieviešu korim Daugavas vanadzes pasniegs Valsts prezidents Andris Bērziņš, vīru korim - Rīgas Tehniskās universitātes vīru korim Gaudeamus - Lielo balvu pasniegs Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), sievu korim - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas sieviešu korim Balta - Lielo balvu pasniegs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), jauktajam korim - Latvijas Kultūras akadēmijas jauktajam korim Sola un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas _Ave Sol _jauniešu korim Kamēr... - Lielo balvu pasniegs kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).Jauniešu deju kolektīvam - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas Ave Sol tautas deju ansamblim Teiksma - Lielo balvu pasniegts Valsts prezidents, vidējās paaudzes deju kolektīvam - Latvijas Universitātes biedrības Juventus vidējās paaudzes deju kolektīvam Dancis - balvu pasniegs Āboltiņa, senioru deju kolektīvam - Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvam Atvasara - balvu pasniegs Dombrovskis, pūtēju orķestrim - Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestrim - Lielo balvu pasniegs Jaunzeme-Grende, mazākumtautību kolektīvam Lielo balvu pasniegs Bērziņš, bet tautastērpu skates laureātam Mazās ģildes tautas deju ansamblim Līgo Lielo balvu pasniegs Āboltiņa.Pēc apbalvošanas plks.10.15 ceļā dosies svētku gājiena dalībnieki. Gājiens sāksies Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Smilšu ielas stūrī pie Bastejkalna, kur atradīsies Lattelecom sveicēju video ekrāns Uzgavilē.lv un Rīgas domes sveicēju tribīne. Gājiena sākuma posmā gar Bastejkalnu būs izvietotas 25 Dziesmu svētku laika zīmes, kurās iegrebti svētku gadskaitļi un Ausekļa vārdi, kas skan Jāzepa Vītola komponētajā Gaismas pilī - Dziesmu svētku simbolā.Tālāk ceļš vedīs gar Brīvības pieminekli un pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim, kur pa vidu, proti, Dzirnavu ielā, gājiena dalībniekus sveiks pūtēju orķestri, bet pie Dailes teātra folkloras kopas, kā arī svētku virsvadītāji, virsdiriģenti un valsts amatpersonas.Dziesmu svētku gājiens ir svētku kulminācija pilsētvidē. Tajā piedalās gan svētku dalībnieki, gan organizētāji. Svētku dalībnieku gājiens turpināsies līdz plkst. 15. Gājiens būs skatāms ne tikai klātienē, bet arī tiešraidē Latvijas Televīzijas abos kanālos, kā arī tiešstraumē un pēc raidījuma demonstrējuma www.ltv.lv.Dziesmu svētku lieldraugs Lattelecom aicina sūtīt savu sveicienu Dziesmu un deju svētku kolektīvam www.uzgavile.lv, kas gājiena laikā, konkrētajam kolektīvam tuvojoties, tiks parādīts uz viena no diviem ekrāniem, lai gājējus uzmundrinātu, iepriecinātu un atbalstītu. Gājienu dalībniekiem veltītie sveicieni tiks rādīti Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Smilšu ielas stūrī pie Bastejkalna un pirms Ģertrūdes ielas.
Svētku dalībnieku gājienu veido režisors Uģis Brikmanis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš un projektu vadītājs Reinis Druvietis. Svētku dalībnieki pēc gājiena dodas uz Mežaparku, kur plkst.19 sāksies vērienīgais svētku noslēguma koncerts Līgo!. Šā gada svētku atslēgas vārdi ir Līgo-Lai top. Vārds "Līgo" latviešu tautas apziņā ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un, pats galvenais - gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Tas Mežaparkā izskanēs varenā kopkorī, kurā piedalīsies 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori, kuri kopā veidos vairāk nekā 15 400 cilvēku lielu dziedātāju sastāvu. Noslēguma koncertā piedalīsies arī apmēram 700 dejotāju un 1200 pūtēju orķestru mūziķu.
Pēc noslēguma koncerta no plkts.23 Mežaparka Lielajā estrādē sāksies un līdz pat rīta gaismai ilgs sadziedāšanās pasākums, kas būs bezmaksas pasākums, tādēļ tajā aicināts piedalīties ikviens interesents. Sadziedāšanās daļa sāksies ar komponista Raimonda Paula dziesmu Manai Dzimtenei, kas noslēguma koncerta repertuārā šoreiz netika iekļauta. Ikreiz Dziesmu svētkiem izskanot, kori un klausītāji turpina sadziedāšanos, spontāni izvēloties gan tautas dziesmas, gan ziņģes, tāpēc noslēguma koncerta izskaņā kopā ar 13 000 dziedātāju ikviens varēs izdziedāties no sirds.
Tāpat svētku pēdējā dienā no plkst.10 līdz 17 Vērmanes dārzā darbosies amata meistaru darinājumu gadatirgus, plkst.14 Rīgas Svētā Pētera baznīcā varēs baudīt visu kolektīvu koncertu, kurā piedalīsies Eiropas Centrālās bankas koris, Igaunijas Bankas kamerkoris, Itālijas Bankas koris un Krievijas Bankas akadēmiskais koris.
Svētku rīkotāji atgādina, ka dalībnieku gājiena laikā pilsētā būs ievērojami satiksmes ierobežojumi, kā arī izmaiņas tiks veiktas atsevišķos sabiedriskā transporta maršrutos.
Jau ziņots, ka Dziesmu un deju svētkos šoreiz piedalījās 40 600 dalībnieki no dažādām pasaules vietām. Absolūts dalībnieku līderis svētkos bija dejotāji, jo šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi. Korus svētkos pārstāvēja 388 kolektīvi, bet trešajā vietā skaita ziņā bija vokālie ansambļi - 224 kolektīvi.
Rekordliels šogad bija ārvalstu latviešu skaits - kopumā uz Rīgu atbrauca 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs. Tāpat svētku rīkotājiem izdevās piesaistīt 96 mazākumtautību kolektīvus.
Nedēļas garumā Rīgā kopumā notika 62 pasākumi, no kuriem 21 bija maksas pasākums, bet 41 - bezmaksas pasākums.