Kāds neizprotams spēks mūs saved kopā, lai izdziedātu to, ko skaļi nevar pateikt ne akmens, ne koks, ne nams? To varbūt nevarēsim nosaukt vienā vārdā, taču izjutīsim Skolēnu dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā Manā dziesmā tu… – 13 000 balsu kopkora, 800 dejotāju un teju 1200 skolu pūtēju orķestru dalībnieku sniegumā. Repertuāru veidojis māksliniecisko vadītāju, virsdiriģentu tandēms Gints Ceplenieks un Edgars Vītols.
Edgars Vītols vada Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jaukto kori, kurš piedalījās arī koru konkursa finālā 8. jūlijā. Savukārt Ginta Ceplenieka vadītais Rīgas Doma kora skolas jauktais koris divus gadus bija izmēģinājumu laboratorija visam repertuāram – kas skanēs Lielajā estrādē un kas ne. Viņš ir Talsu apriņķa virsdiriģents un Talsu 2. vidusskolas zēnu kora, jauktā kora un kamerkora Talsi diriģents. Svētkos piedalās arī abi viņa bērni – Eduards (15) dzied Rīgas Doma kora skolas jauktajā korī, Patrīcija (11) – šīs skolas meiteņu korī Tiara.
Līdzās kopkorim ar 26 dziesmām Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies dejotāji, pūtēju orķestri, folkloras ansambļi. Kas ir vienojošā atslēga?
Gints Ceplenieks. Noslēguma koncerts ir svētku kvintesence, kurā satiekas visas galvenās nozares. Latvietības un patriotisma lādiņš kā rozete, kurā ikviens var uzlādēt sevi ilgam laikam. Viens no galvenajiem kritērijiem repertuāra atlasē bija, lai dziedot katram ir ko pārdomāt – kāpēc viņš šeit atrodas, kāpēc šī dziesma ir tik skaista un tieši Lielajā estrādē dziedama.
Edgars Vītols. Programmu veidojām tā, lai patīk gan skolēniem, gan skolotājiem, diriģentiem un, protams, arī mammām un tētiem, kuri šīs dziesmas droši vien noklausījušies jau daudz reižu. Estrādē nebūs koru staigāšanas, gandrīz visu dzied apvienotais kopkoris.
Gints. Ir mūsdienu jaunatnei aktuālā mūzika, un ir arī tradīcijas, tautasdziesmas, a cappella dziedāšana, latviešu klasika un mūsdienu autoru dziesmas.
Dominē pārbaudītas vērtības vai pirmatskaņojumu adrenalīns?
Edgars. Šoreiz izdevies iekļaut visus redzamākos komponistus – Zigmaru Liepiņu, Imantu Kalniņu, Raimondu Paulu, Valtu Pūci, Ēriku Ešenvaldu, Kārli Lāci, Jāni Lūsēnu. Jaunos darbus rūpīgi pārbaudījām. Pati pirmā skanēs Raimonda Paula jaunā dziesma Es nāku no mazas tautas ar Knuta Skujenieka dzeju. Īpaši šiem svētkiem radīta arī Ērika Ešenvalda Šķind zemīte, rīb zemīte. Kārļa Lāča ciklā Jaunības dziesmas ar Evitas Mamajas tekstu izmantots jauns paņēmiens – koris ar skaņu žestiem. Teksta ziņā visspēcīgākā ir Mana zeme no Valta Pūces un Igo cikla Zeme. Laura Polence papildinājusi klasisko Jūlija Rozīša latviešu tautasdziesmas apdari ar mūsdienu ritmiem un harmonijām. Pirmo reizi Skolēnu dziesmu svētkos būs kopīgs kopkora un dejotāju priekšnesums – Mana tēvu zeme (R. Paula mūzika, K. Skujenieka dzeja).
Gints. Patriotisms un tēva nams, tēva pagalms bija pirmais, par ko domāju. Es pats sevi atceros bērnībā ejam pa pagalmu un dziedam līdzi Latvijas Radio tolaik bieži raidītajai Kas kaitēja nedzīvoti.
Kā ieaudzināt veselīgu un patiesu Latvijas patriotismu? Tā, lai nav salkani, samāksloti, patētiski?
Edgars. Patriotisms rodas darot, dziedot. Nav, staigājot pa ielu, skaļi jākliedz: es esmu latvietis, un man patīk Latvija. Tas jau ir tevī. Savam maģistra darbam Dziesmu svētku kustības attīstība XXI gadsimtā es anketēju skolēnus pēc 2010. gada svētkiem – kuras dziesmas viņi labprāt atkārtotu turpmāk. Izrādījās – Tālavas taurētājs, Gaismas pils, Dietu, dietu, jaunas meitas. Atgādināšu, ka Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava pirmoreiz publiski izskanēja tieši Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1989. gadā. Te es redzu lielu pēctecības spēku. Pusaudžiem, kuri to dziedāja toreiz, tagad varētu būt ap 40 gadiem, un šo dziesmu tagad izpilda viņu bērni. Tas ir pārmantojamības kods. Jau trešo reizi svētkos skanēs Renāra Kaupera Mana dziesma, kura piedzima 2005. gada svētku atklāšanā. Tur neviens vārds nav bez jēgas.
Gints. Patriotismu nevar tā vienkārši iedot. Ļoti būtisks ir labs teksts un brīnišķīga melodija, un lai ikvienam ir iespēja kopā ar skolotāju iedziļināties saturā. Viena no pārbaudītajām vērtībām ir latviešu izcelsmes amerikāņu komponistes Lolitas Ritmanes dziesma Manā sirdī ar latviešu kormūzikai netipisku melodiku un ļoti skaistu Māras Zālītes tekstu par Latviju un latviskumu. Vidusskolu koru salidojumā šī dziesma mani uzrunāja visspilgtāk. Pirmie to atskaņoja Amerikas latviešu bērni, kuri vispār vēl nav redzējuši Latviju. Bet viņiem Latvija ir sirdī. Pirmoreiz kopkorī būs arī diasporas latviešu kolektīvi un bērni ar īpašām vajadzībām. Programmā likām tādas dziesmas, lai pielīp doma, melodija, teksts. Lai tas ir kā mazs magnētiņš uz Latviju.
Kura dziesma skolēniem patīk visvairāk?
Edgars. Bērnam patīk dziesma, kuru viņš māk. Daudz ir atkarīgs no diriģenta, skolotāja. Viņš var visvienkāršāko dziesmiņu pasniegt kā lielu vērtību vai arī netīšām nogremdēt lielisku dziesmu. Visi labprāt dzied tautasdziesmas, arī M. Brauna Sauli, Pērkonu, Daugavu un R. Kaupera Manu dziesmu. Jāsaprot, ka mūziku, kuru šodien klausās vidusskolēni, nekad nevarētu izpildīt koris, kur nu vēl 13 000 dziedātāju kopkoris. Savukārt 20 tūkstošiem klausītāju – vecākiem, vecvecākiem, viesiem – jauniešu iemīļotās dziesmas neko neizteiks.
Gints. Šķiet, jauniešiem vistuvākā dziesma ir Kalniem pāri, kuru sacerējis Jānis Aišpurs (The Sound Poets).
Edgars. Tagad to iemācījušies arī viņu skolotāji. Tā ir tipiska mūsdienu dziesma, ko nevar nosaukt par popmūziku.
Skolu kori turas labi?
Gints. Bija lieliski pēc triju stundu brauciena skatē dzirdēt brīnišķīgu pērlīti Latvijas nostūrī, kurā iedzīvotāju ir pavisam maz. Tomēr vidusskolēnu ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējos svētkos. Esam demogrāfiskajā bedrē, jāņem vērā arī emigrācija.
Edgars. Pats redzēju, ka novadā vai pilsētā, kur agrāk bija pieci jauktie kori, tagad ir tikai viens. Koros ir mazāk dalībnieku. Bet ir daudz ļoti labu koru, un līmenis ir ļoti augsts.
Gints. Koris nav īstermiņa projekts. Koris ir daudzu gadu darba rezultāts. Dziedāšana jāmāca jau no pirmās klases, un skolās jābūt ansambļiem un koriem. Diemžēl stundu sarakstā kora nav, un arī interešu izglītības finansējums ir apdraudēts.
Edgars. Tas nozīmē, ka apdraudēta ir visu koru pastāvēšana. Nav kora – nav Dziesmu svētku! Ja nebūs Skolēnu svētku, arī Vispārējie dziesmu svētki pēc Latvijas simtgades izčibēs ātri. Neviens tenors vai bass neuzplaukst pēkšņi 25 gadu vecumā. Iemācīties dziedāt nozīmē izkopt daudzas maņas un iemaņas – harmonisko un melodisko dzirdi, atmiņu. Diemžēl, līdzko apnīk, skolēns uz kori var neiet. Skolotājs var izlikt zīmīti: aicinu dziedāt korī! Bet kurš skolēns mūsdienās lasa uz sienas uzlipinātu zīmīti? Tu netiec viņiem klāt. Un vēl vajag, lai viņš mājās vecākiem teiktu: es gribu! Bet viņš to nezina, kamēr vismaz gadu nav dziedājis! Man 2. vidusskolā ir nākuši tā-ādi basketbolisti un ar rupjiem vārdiem teikuši, ka dziedāt negrib. Sarunājam – tikai pirmie divi koncerti. Pēc tiem es no viņa vairs nevaru tikt vaļā. Viens no izcilākajiem Eiropas līmeņa florbolistiem pēc maza koru konkursa Valmierā atzinās – ārprāts, kā man trīcēja kājas! Dziesmu svētki nav tirgus produkts. Tās ir emocijas un sajūtas, kas rodas sirdī, nevis naudas makā.