gadā.Gada griezumā pārtikas cenas ir aptuveni pērnā marta līmenī. Pārtikas cenu kritumam martā ir divi galvenie "vaininieki" - maize un dārzeņi. Lētāki dārzeņi varētu būt saistīti ar pateicīgi silto ziemu Eiropā. Tikmēr maizes cenu izmaiņas, kas ir ierasti svārstīgas mēnesi no mēneša, drīzāk varētu būt saistītas ar akcijām veikalos, līdz ar to varētu koriģēties uz augšu aprīlī. Pasaulē graudu cenas februārī sāka spēji augt ne tik labvēlīgo laika apstākļu dēļ citviet pasaulē (ASV, Brazīlijā), un arī martā graudu cenu kāpums turpinājās. Ne bez vainas pie graudu cenu kāpuma bija arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanās Krievijas-Ukrainas konflikta dēļ, jo Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām graudu eksportētājvalstīm. Tikmēr inflāciju uz augšu martā pavilka gaidītie faktori – apģērbi un apavi sadārdzinājās jaunās sezonas preču ienākšanas dēļ, bet tabakas izstrādājumu cenas auga saistībā ar akcīzes nodokļa kāpumu. Šogad kopumā gaidāms ļoti mērens cenu kāpums – vidēji līdz 1,5%. Nākamgad inflācija pieņemsies spēkā gan mājsaimniecību elektroenerģijas tarifu kāpuma dēļ, gan gaidāmā eiro kursa vājināšanās ietekmē, kas sadārdzinātu, piemērām, importēto degvielu.
Swedbank: Cenu kāpums martā niecīgs
Martā patēriņa cenas pieauga par nieka 0,3% salīdzinājumā ar februāri, un gada inflācija palēninājās līdz 0,3% no 0,5% februārī. Patēriņa cenu kāpums martā ir bijis ļoti neliels, pateicoties martam netipiskajam pārtikas cenu kritumam. Salīdzinājumā ar februāri pārtikas cenas kritās par 0,7%, pēdējo reizi pārtikas cenas mēneša griezumā martā krita vien 2009.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.