Ņemot vērā, ka, kampaņā enerģiski iesaistoties domubiedram Rīgas mēram Nilam Ušakovam (Saskaņas centrs), Lindermanam ne tik senā pagātnē izdevās noorganizēt referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nebūtu pareizi šos izteikumus atstāt pavisam bez ievērības. Vienlaikus gribētos ticēt, ka odiozā ielu politiķa aicinājumam tomēr neatsauksies nozīmīgs daudzums Latvijā dzīvojošo cittautiešu. Jo krieviski runājošu bērnu agrā nošķiršana no latviski runājošās pamatmasas savā būtībā ir ļoti līdzīga segregācijai. Tikai šajā gadījumā nevis rasu, bet etniskajai. Turklāt Latvijā šāda cittautiešus pazemojoša kārtība diemžēl darbojusies jau gadiem ilgi, un būtu tikai pareizi beidzot to izbeigt.
Iespējas došana visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem jau kopš pirmsskolas vecuma par nodokļu maksātāju naudu kopā mācīties valsts valodā ilgtermiņā noteikti ir plats solis pretī cittautiešiem un viņu integrācijai Latvijas Republikas sabiedrībā. Tas iedrošinās aizvien vairāk vecāku izšķirties savus bērnus vēlāk sūtīt latviešu skolās, un arī nesen notikušajās Providus iniciētajās pilsoņu debatēs par integrāciju šādu ideju atbalstīja 98 procenti to dalībnieku.
Tālākie notikumi parādīs, kuri politiskie spēki patiešām iestājas par sabiedrības saliedētību un integrāciju, bet kuri to dara tikai vārdos.
Ja Saskaņas centrs atkal ieņems destruktīvu pozīciju, iebildīs pret izglītību bērnudārzos latviešu valodā un jauks cilvēkiem prātu, musinot viņus iziet ielās, lai protestētu pret latviešu valodas mācīšanu bērniem, būs neatgriezeniski skaidrs, ka vienīgie tā mērķi ir pretnostatīt dažādas Latvijā dzīvojošās etniskās grupas, radīt nestabilitāti un provocēt naidu.